Līdz ar personālo datoru ražošanas tehnoloģiju attīstību tie kļuva daudz pieejamāki ikdienā. Tāpēc radās iespējas izmantot datorus ne tikai zinātniskiem vai militāriem mērķiem, bet arī izklaides industrijā. Sākotnēji datoru iespējas izvadīt skaņu bija minimālas, jo vienīgā skaņu izvadošā ierīce datorā bija paredzēta datora servisa informācijas izvadei. Tomēr daudzas pirmās skaņu izmantojošās programmas un spēles lietoja šo primitīvo sistēmu un guva lielu popularitāti. Vēlāk tika izveidotas speciālas ierīces, kas paredzētas tieši skaņas ievadei un izvadei – skaņu kartes. Pirmās skaņu kartes bija primitīvas, dārgas un sarežģīti instalējamas. 90-os gados situācija mainījās. Microsoft ieviesa multimediju datora specifikāciju un standartus, kas attīstījās līdz ar datortehnoloģiju un programmatūras attīstību. Tika veidotas spēles, interaktīvas programmas, vārdnīcas, simulatori, kas izmantoja skaņu. Līdz ar Internet attīstību radās iespēja veidot interaktīvas Web lapas, kas izmanto dažādus skaņas efektus, izveidojās Internet radio, tika organizētas videokonferences. Šajos pielietojumos liela nozīme ir gan datora aparatūrai – skaņu kartei, gan izmantojamiem audio formātiem.
Kursa darba mērķis ir nostiprināt un padziļināt teorētiskās zināšanas par skaņas kartēm, to parametriem, iespējām un darbību.
Kursa darba uzdevums ir pastāstīt par skaņu karšu pielietojumu, izmantošanu, to priekšrocībām, galvenajiem parametriem, to standartiem, darbību un uzbūvi.
Kā pati pirmā skaņu izvadošā ierīce datoros tiek lietots datora signālskaļrunītis. Uz to ar datora taimera palīdzību var padot dažādas frekvences taisnstūrveida svārstības. Tādu principu lietoja pirmās datorspēles. Vēlāk parādījās ierīces, ko var pieslēgt pie datora LPT porta un iegūt ne sevišķi labas kvalitātes stereosignālu. Šīm ierīcēm pamatā bija digitālanalogais pārveidotājs (DAC) un uz tā bāzes vēlāk tika radītas pirmās skaņu kartes. DAC ir katras skaņu kartes būtiska sastāvdaļa. Lai ierakstītu skaņu datorā, nepieciešama pretējas darbības shēma – analogdigitālais pārveidotājs (ADC). DAC un ADC darbības frekvenci nosaka frekvences ģenerators, kuru augstāka līmeņa skaņu kartēm var pārslēgt uz augstākām frekvencēm, līdz ar to nodrošinot kvalitatīvāku signāla kodēšanu. Bez šīm pamatshēmām skaņu karte vēl var saturēt arī sintezatoru. Tie ir divu veidu: frekvences modulācijas – Frequency Modulation vai viļņformu tabulas – WaveTable. FM tips tiek uzskatīts par nekvalitatīvu, tāpēc daudzas skaņu kartes jau tiek ražotas bez FM sintezatora. Visus audiosignālu apstrādes procesus veic digitālais signālu procesors (DSP). Agrāk tikai augsta līmeņa skaņu kartes saturēja DSP, kas ļauj izmantot dažādus iebūvētus specefektus – atbalsi, ekvalaizeru, trīsdimensiju telpas simulatorus.…
