Valoda bērnam ir tāda pati realitāte kā visi citi objekti apkārtnē. Bērns valodu apgūst tikpat praktiski kā apkārtni. Valoda ir cilvēka veidots fenomens. Bērns valodu mācās spontāni, dabiskā ceļā attīstoties. Pēc psihologa A. Ļeontjeva atzinuma, apgūt valodu nozīmē veidot tādas runas prasmes un iemaņas, kas palīdz izteikt savas domas.
Prmsskolas izglītības iestāde ir pirmā pakāpe mūsu tautas izglītības sistēmā, un tāpēc tā uzdevumi jaunās paaudzes audzināšanā saistīti ar visiem tautas izglītības uzdevumiem: audzināt apzinīgus, gan fiziskajam, gan garīgajam darbam piemērotus cilvēkus, kuri būtu spējīgi darboties zinātnē, kultūrā, sabiedriskajā dzīvē. Izglītotu cilvēku audzināšana ietver sevī arī dzimtās valodas bagātību apgūšanu. Tādēļ viens no galvenajiem pedagogu uzdevumiem ir pareizas runas, valodas attīstīšana bērniem.
Pirmsskolas skolotājs savā darbā cenšas arvien vairāk izmantot tādas pedagoģiskās metodes, kuras bērniem ļauj vairāk domāt, eksperimentēt, lai nesniegtu uzreiz gatavas zināšanas. Pedagogs vienmēr prot ar bērnu aprunāties, stimulē ar jautājumiem, cenšas uz tiem atbildēt, izvēlas metodes, kas nodrošina katra bērna runas aktivitāti rotaļnodarbībās un ārpusnodarbību laikā, tāpēc ir bērna izaugsme.
Pedagoģiskā pieredze liecina, ka runas attīstības aizkavēšanās un runas traucējumi atsaucas uz bērna psihisko attīstību. Aizkavējusies runa rada traucējumus dažādos psihiskos procesos ( atmiņā, uzmanībā un domāšanā u.c.) un negatīvi ietekmē bērna raksturu un uzvedību. Tie ietekmē arī skaņu analīzes un sintēzes procesus.
Maldīgs ir priekšstats, ka bērnam pēc piecu gadu vecuma viss nokārtosies pats no sevis, bet līdz piecu gadu vecumam var neizrunāt kādu skaņu vai šļupstēt. Tam pievēršama uzmanība daudz agrāk, jo pēc piecu gadu vecuma var nekas nemainīties.
„ Valoda ir viens no galvenajiem nacionālās kultūras pastāvēšanas veidiem. Vienotas valodas faktors bija sevišķi nozīmīgs latviešu nācijas vēsturē un ir svarīgs joprojām. Mūsdienīga, bagāta literārā valoda, tās izkoptā lietošanas normu sistēma ir nacionāls lepnums, viena no galvenajām kultūras vērtībām, kas ar vecāku, radinieku, draugu un citu cilvēku runu ienāk arī bērna valodā. ” (Markus,2007,13).…