Visu tēvs Odins, kas Skandināvu mitoloģijā ir dievu mājokļa Asgardas saimnieks, skandināvu panteona augstākā dievība, kura mēdza mainīt savu izskatu. Viņš mēdza staigāt pa Midgardu jeb cilvēku apdzīvoto vidējo pasauli. Viņš ierodas veca vīra izskatā, balstoties uz nūjas, un par viesmīlību, labsirdību atmaksā ar dārgumiem, vērtīgiem padomiem, taču vienmēr atriebjas par pāri darījumiem.
Katru rītu, kas ir cerību, jaunības, iespēju pārpilnības un jauna sākuma simbols, abi Odina kraukļi Hugins un Munins, kas ir ļaunuma un slimību simbols, pārlido zemi un pastāsta viņam pēdējos jaunumus. Odins var mainīt savu izskatu. Kamēr viņa ķermenis it kā guļ miegā, viņš, neviena nepazīts, var ceļot putna vai zvēra izskatā.
Ir daudz nostāstu par to, kā Visu tēvs ieguvis dižo gudrību un maģiskās spējas. Bet par katru guvumu ir bijis dārgi jāmaksā.
Pasaules koks Igdrasils ir milzu osis, kas savieno pasaules augšējo un apakšējo daļu un paceļas pāri visai pasaulei. Viena tā sakne iestiepjas šausmu pilnajā Nīflheimā, kas ir tumsas un miglas pasaule, kas eksistējusi jau pirms pasaules radīšanas. Tur čūska Nidhoga pārtiek no līķiem un grauž pašu Igdrasilu. Otra sakne ietiecas dievu pasaulē Asgardā, kur dzīvo arī trīs nornas, dievietes, kas nosaka cilvēku likteņus. Viņu vārdi nolemtība, Esme un Vajadzība. Viņas uztur Igdrasilu dzīvu, aplaistot tā sakni ar tīro ūdeni no liktens akas. Trešā sakne iesniedzas Jotunheimā, milžu valstībā. Zem šīs saknes atrodas aka, kas simbolizē dziļus noslēpumus un piekļūšanu slēptiem pirmsākumiem, ar gudrā Mīmira, kas ir saimnieks gudrības avotam, kas tek gar pasaules koka saknēm, nocirsto galvu, kas runā patiesību.…
