Starp dažādām dabā un tehnikā sastopamām svārstību un viļņu kustībām sevišķi svarīga nozīme cilvēku dzīvē ir skaņu svārstībām un viļņiem jeb vienkārši skaņām. Pietiekami teikt, ka mūsu runa, ar kuras palīdzību mums iespējams sazināties citam ar citu, sastāv no daudzām skaņām, kas seko cita citai. Mēs viegli atšķiram viena cilvēka balsi no otras balss, viena vārdu no otra vārda.
Auss, ar kuru mēs uztveram skaņu, saklausa pat vissīkākās cilvēka balss nokrāsas: prieku, skumjas, dusmas utt.
Fizikas nodaļu, kas pētī skaņu parādības sauc par akustiku.
1.Skaņu klasifikācija
Pēc viļņa veida un rakstura izšķir trīs skaņu veidus:
1)skaņu sitienus
2)trokšņus
3)muzikālās skaņas jeb toņus
Skaņu sitienus rada šaušana, sprādziens, elektriskā dzirkstele, kaut kādu smagu ķermeņu sitieni utt.
Trokšņi ir neperiodisku sitienu virkne. Tāds, piemēram, ir vēja troksnis koku lapās, lūstoša koka brīkšķis, dzelzs šķindoņa, čīkstēšana.
Muzikālās skaņas rodas, skaņu avotiem periodiski svārstoties; tās sastāv no daudziem vienāda garuma un vienāda veida viļņiem, kas elastīgos ķermeņos nepārtraukti seko cits citam. Tādas, piemēram, ir skaņas, ko rada toņdakša, mūzikas instrumenti, dziedātāji utt.…