Skaņas rašanās
Katrai skaņai ir savs avots. Skaņu izraisa kustība, jo skaņas avots ir kāds ķermenis, kas svārstās vai vibrē. Skaņu izraisošās svārstības ar aci ne vienmēr ir pamanāmas, taču bez svārstībām skaņu nav. Tomēr, lai skaņu sadzirdētu ar skaņas avotu vien nepietiek. Skaņai jāsasniedz skaņas uztvērējs. Cilvēkam sakņas uztvērējs ir ausis. Ja skaņas avots ir tālu, skņu var dzirdēt pēc kāda laika. Skaņa, tāpat kā gaisma, izplatās telpā uz visām pusēm no skaņas avota. Atšķirībā no gaismas, kas pārvar attālumu arī bezgaisa telpā, skaņa izplatās tikai ar vielu pildītā telpā. Mums pierastākā skaņas nesējvide ir atmosfēras gaiss. Gaiss, protams, nav vienīgā viela, kurā izplatās skaņa. Labāk vai sliktāk skaņa izplatās visās vielās.
Svārstības
Svārstības ir ķermeņa vai kādas tā daļas ritmiska kustība šurpu turpu. Katras svārstības sākums ir novirze no līdzsvara stāvokļa. Svārstību skaitu vienā sekundē sauc par svārstību biežumu jeb svārstību frekvenci. Frekvences vienība ir viena svārstība sekundē. Šo vienību sauc par herzu (Hz). Svārstībām mēdz būt atšķirīgas frekvences.
Skaņas svārstības
Ne visas svārstības rada skaņu. Lai dzirdētu skaņu, tās avota svārstības nevar būt ne pārāk retas, ne arī ļoti biežas. Apkopojot daudzus novērojumus, ir kostatēts, ka lielākajai daļai cilvēku dzirdamo skaņu zemākā frekvence ir aptuveni 16 - 20 svārstību sekundē, bet augstākā frekvenceve - ap 20 000 svārstību sekundē.
…
