Skaņa ir viena no svarīgākajām lietām, bez kurām cilvēks nevar iztikt. Pateicoties skaņai, mēs varam kontaktēties viens ar otru, uzzināt svarīgus jaunumus vai arī tos pavēstīt citiem. Skaņa var mūs brīdināt par briesmām, no kurām, pateicoties tai, mēs varam izvairīties. Skaņa vienmēr ir ap mums, kaut vai mēs to nedzirdam.
Šo tematu es izvēlējos tādēļ, ka ar skaņu es saskaros katru mirkli un to ir ļoti interesanti kaut nedaudz izpētīt un iepazīties ar to tuvāk, izdarīt secinājumus.
Šajā darbā es veikšu divus pētījumus:
1.Vai visas svārstības rada skaņu?
2. Kā skaļa mūzika ietekmē cilvēka dzirdi?
Savukārt ar šiem pētījumiem es centos pierādīt divas hipotēzes:
a)ne visas svārstības rada skaņu,
b) skaļas skaņas, ja tās turpinās ilgstoši, nelabvēlīgi iedarbojas uz cilvēka veselību, jo īpaši bojājot dzirdi.
Piedāvāju īsu apakšnodaļu apskatu:
1.1.Skaņas rašanās un dzirde. Šajā daļā tika noskaidrots, ka katrai skaņai ir savs skaņas avots. Mēs dzirdam skaņas, kad skaņas viļņi – niecīgas gaisa svārstības – nokļūst uz mūsu ausu bungādiņām. Skaņa izplatās ar vielu pildītā telpā.
1.2.Skaņas ātrums. Skaņas ātrums ir atkarīgs no vides elastības un inertuma, bet nemainās atkarībā no skaņas viļņa frekvences. Skaņa izplatās lēnāk, ja gaisa temperatūra un spiediens ir zemāki.
1.3.Svārstības. Frekvence ir svārstību skaits vienā sekundē. Dažādām svārstībām mēdz būt atšķirīgas frekvences.
1.4.Skaņas skaļums. Vienas un tās pašas frekvences skaņa var būt gan klusāka, gan skaļāka. Skaņas skaļumu mēra decibelos. Jo lielāka svārstību amplitūda, jo skaņu uztver kā skaļāku.
1.5.Skaņas viļņa garums. Skaņas viļņus veido gaisa molekulas, kas svārstās uz priekšu un atpakaļ.
1.6.Skaņas rimšana. Viela skaņu uzsūc jeb absorbē.
1.7.Skaņas atstarošanās. Atbalss. Skaņas atstarošanos dabā var novērot kā atbalsi. Lai dzirdētu atbalsi, attālumam, līdz šķērslim ir jābūt pietiekami lielam.…