SECINĀJUMI
• Civilizācijas rašanās iezīmē rakstības izveidošanos. Skaitļu vēsture veidojusies gadsimtiem ilgi vēl p.m.ē. Arābu cipari, kuri tiek izmantoti mūsdienās ir samērā jauni uz visu skaitļu vēstures fona. Interesants ir fakts, ka šie cipari Eiropā 12.gs ir aizgūti no Indijas.
• Seno laiku vēsturē cilvēce sāka apmesties uz dzīvi vienuviet un nodarboties ar lauksaimniecību. Tā kā apdzīvotās vietās apvienojās lielas ļaužu masas, tad bija nepieciešami lauksaimniecības produkcijas pārpalikumi. Rakstība izveidojās dēļ prakstiskas nepieciešamības. Lauksaimniecība prasīja precīzu plānošanu un administrēšanu, kura bija jāpieraksta.
• Cilvēcei klejojot un migrējot, meklējot jaunas zemes un iespējas dzīvošanai bija nepieciešama zeme. Tā rezultātā apdzīvotās vietās veidojās cittautu iebrukumi. Iekarojumi ietekmēja tautu kultūras. Tās mijiedarbojās, pārņemot sasniegumus viena no otras. Tai skaitā arī rakstību.
• No piktogrammām ap 3500.g. p.m.ē. radās pirmā pasaulē zināmā šumeru rakstība. Šumeru rakstība balstījās uz ķīļrakstu, to pielietoja gandrīz visas Divupes tautas. Šis raksts pastāvēja apmēram 3000 gadu.
• Radās rakstība, radās arī skaitīšanas sistēma. Tiek uzskatīts, ka pasaule ir parādā šumeriem par pirmās primitīvās skaitīšanas sistēmas izgudrošanu.
• No šumeriem rakstību pārņēma Senā Ēģipte. Taču ap 3300.g. p.m.ē. ēģiptiešiem izveidojās sava rakstība un arī numerācijas sistēma, kuras pamatā ir skaitlis 10.
• 30.g. p.m.ē. Roma iekaro Ēģipti. Taču nepārņem Ēģiptes rakstību, jo jau 500.g. p.m.ē. romiešiem ir izveidojusies sava skaitļu sistēma.
• Vēlāk, kad Romas impērija sabruka, sākās islāma izplatība pasaulē. Zināms, ka Indijā arābu sirojumi datēti ap 8.gs. Viena no arābu aizgūtajām zināšanām ir arī indiešu skaitļu pierakstu sistēma. Arābi iemācījās lietot vienkāršos indiešu ciparus, kurus vēlāk aizguva arī eiropieši.
• Liels nopelns par arābu skaitļu sistēmu ieviešanu 12.gs. Eiropā ir viduslaiku itāļu matemātiķim Leonardo Fibonači.
…
