Paši skaitļošanas pirmsākumi ir attiecināmi uz laika periodu vēl pirms mūsu ēras, kad senie cilvēki skaitīšanai izgudroja skaitāmos kauliņus, iezīmes uz akmens vai uz sienas. Parasti šāda veida skaitīšanu veica burvji un dažādu reliģisko ceremoniju izpildītāji, lai noteiktu laika intervālus starp ceremonijām vai ražas novākšanu rudeņos un sējas darbiem pavasaros.
Neskaitāmi cilvēces vēstures momenti ir izzuduši laika gaitā. Diemžēl pasaule vairs gandrīz neatceras astronoma Keplera draugu Vilhelmu Šikardu (1592-1635), kurš uzbūvēja skaitļojošo pulksteni. Tā bija 6-ciparu mašīna, kas varēja saskaitīt un atņemt. Iespējams, ka tai bija arī pārpildīšanās indikatora zvans. Taču šīs mašīnas rasējumi tā laika karā pazuda. Kāds vīrs tos nejauši atrada 1935. gadā, taču II Pasaules kara laikā tie atkal pazuda, līdz beidzot 1956. gadā tas pats vīrs atkal atrada rasējumus, pēc kuriem 1960. gadā skaitļojošo pulksteni rekonstruēja un atklāja, ka tas nevainojami darbojas. Diemžēl līdz ar daudziem citiem atklājumiem to reti kāds atceras un piemin.…