Skaistumkopšanas un higiēnas vēsture

Higiēna ir medicīnas nozare, kas, ņemot vērā sociālos faktorus, pētī dzīves un darba apstākļu ietekmi uz cilvēka veselību un izstrādā pasākumus, kas novērstu dažādas slimības, arī arodslimības, nodrošinātu optimālus dzīves apstākļus, saglabātu veselību un paildzinātu mūžu. Svarīgākie higiēnas uzdevumi ir apkārtējās vides uzlabošana, cilvēka veselības saglabāšana, viņa darbaspēju palielināšana un mūžu pagarināšana.
Higiēna ir viena no tām medicīnas nozarēm, kuras pētīšana ir nepieciešama visiem ārstiem. Zinātnes nosaukums cēlies no Asklēpija meitas Higiejas vārda, kuru senajā Grieķijā uzskatīja par veselības dievieti.
Kā eksperimentāla zinātne higiēna sāka attīstīties reizē ar citām zinātnēm 19. gs. vidū. Higiēnai kā praktiskās darbības nozarei ir gadsimtiem ilga vēsture.
Darba higiēna un aroda veselība pastāv kopš tiem laikiem, kad cilvēki iemācījās lietot darba rīkus, lai nodrošinātu sev piemērotus dzīves apstākļus. Darba higiēnai kā preventīvās medicīnas nozarei ir sena pagātne. Zinātniskās medicīnas pamatlicējs Hipokrāts, lai noskaidrotu dažādu slimību cēloņus, pievērsa uzmanību darba un apkārtējai videi, veselīgam dzīves veidam. 17. gs. beigās un 18.gs. sākumā parādījās pirmie raksti par slimībām saistībā ar arodu. 1713.gadā itāļu ārsts Ramacini izdeva grāmatu, kurā pirmo reizi sistematizēti arodpatoloģijas jautājumi par tajā laikā zināmajiem 60 arodiem. 19.gs.sākumā sakarā ar industrializācijas attīstību pieauga nelaimes gadījumu un arodslimību skaits. Darba higiēna kā jēdziens radās 20.gs. un tās attīstību veicināja pirmie likumi par nodarbināto veselību.…