3. Skaistā loma mūsdienās
Šī laikmeta posts ir tāds, ka esam notrulinājuši sevī skaistuma izpratni, visu pielāgojot masas apziņai. Tikai retajam vēl piemīt īstena skaistuma izpratne, kamēr šauri aplūkojamais skaistums jau pieder daudz vairākiem. Cilvēces gara kultūra vienmēr gājusi līdzās skaistuma ceļam, tomēr, ne vien agrāk, bet arī tagad, vairums cilvēku paliek nostāk no šī ceļa. Šobrīd varam novērot tautas masas, kurām cilvēces vēstures sakrātās mākslas un kultūras vērtības ir svešas. Civilizētajās zemēs miljoniem cilvēku ikdiena paiet bez estētiskā skaistuma, iespaidiem: mašīnas, ogļu raktuves, fabrikas, kur viss apkārt nokvēpis un noputējis. Mājās ēdam nekvalitatīvu pārtiku, lietojam fabriku lētos produktus. Mūziku, lielākoties, dzirdam radio. Lielai daļai vidusšķiras, trūkst ne vien izpratnes, bet pat intereses par mākslu.
Estētiski daudz laimīgāks bija dabas cilvēks. Viņa iztēle vēl nebija izkropļota, gaume - vēl bija veselīga. Mēs zinām, ka senais latvietis, bija iedzimts mākslinieks. Viņa rokdarbos bieži bija apbrīnojama krāsu un formas izjūta. Viņš priecājās par puķes skaistumu un iepina to savu cimdu rakstos. Latvietis visu savu dzīvi pārskaņoja dziesmā. Katram dvēseles stāvoklim- priekam, bēdām, pat dusmām bija sava dziesma. Dziesma nomierināja satrakto garu,tāpēc emocijas tik ļoti nesakāpinājās. Bez dziesmas, mūsu tauta, nebūtu panesusi arī ilgo laiku svešajās zemēs. Tāpat, mums būtu jāmācās no senajiem grieķiem tā iemīlēt skaisto, kā viņi to darīja. Grieķi skaistumu pielūdza visdažādākajās dzīves formās. Lielās, skaistās svētnīcas, tie izrotāja ar dievu un varoņu tēliem. Par savas dzīves augstāko ideālu viņi uzskatīja – daiļi labo, skaisto saskaņā ar tikumu. Daudzi grieķu domātāji meklēja cilvēkā gara skaistumu. Skaisto saskaņā ar tikumu, grieķi īpaši centās īsteno taudzināšanā - ierādot mūzikai galveno lomu skolā, lai harmonizētu garu, miesu, prātu un sirdi. (R.Rudzītis, 2012, 22)
…
