Daži piesārņotāji gaisā reaģē ar ūdeni un veido skābes (piem., sērskābi vai slāpekļskābi). Gaisa masām paceļoties augšup un atdziestot, tajās esošie tvaiki kondensējas un veido mākoņus. Lietus laikā lejup nākošais ūdens ir skābs, un to sauc par "skābo lietu".
Ja gāzes atrodas gaisā vairākas dienas, un vējš tās nav izkliedējis vai ilgi nav bijis lietus, tad tās radīs daudz vairāk skābju. Ja tomēr ir nedaudz nolijis lietus, tad daļa skābju jau ir aizskalojusies projām, un atlikušais lietus vairs nav tik skābs.
Vienlaikus gan gāzveida vielas, gan arī putekļi var atmosfērā nonākt dažādu procesu rezultātā. Atmosfēras nokrišņu sastāvs ir stipri atkarīgs no konkrētā reģiona. Tā, piemēram, lietus ūdeņu sastāvs virs jūrām un kontinentiem var ievērojami atšķirties. Lietus ūdeņu sastāvu veidojošo procesu ietekmes var izpausties pat visai lielos attālumos, piemēram, Sahāras tuksneša putekļu vētru ietekmes uz lietus ūdeņu sastāvu sajūtamas praktiski visā Eiropā.
Latvijā nokrišņu paskābināšanās nav novērojama. …