Darba tēma: Skābie lieti Liepājā un pasaulē.
Mēs izvēlējāmies šo tēmu, jo vēlējāmies izpētīt skābo lietu rašanos un to iedarbību uz dabu. Pēdējā laikā šī problēma kļūst arvien aktuālāka, jo tiek radīti arvien vairāk kaitīgo izmešu, kas rada skābos lietus. Nav iespējams nodrošināt to, lai visa cilvēce dzīvotu videi labvēlīgi, un nededzinātu dabasgāzes, kas arī lielos daudzumos kaitē nepiesārņotajam ūdenim. Tomēr mēs tagad apzināmies, ka šāda problēma pastāv un to nepieciešams novērst. Skābais lietus ir drauds visai cilvēcei, pret kuru varam cīnīties tikai mēs paši.
Darba mērķis: Iepazīties un izpētīt skābos nokrišņus Liepājas pilsētā.
Darba uzdevumi:
1.Noskaidrot skābo nokrišņu izplatīšanos, attīstības fāzes un to parādīšanos Liepājā.
2.Uzzināt skābo lietu iespējas parādīties Liepājā.
3.Noskaidrot skābo nokrišņu pH (skābumu) Liepājas pilsētā
Hipotēze: Palielinoties gaisa piesārņojumam, pastiprinās skābo nokrišņu stiprums, kā arī to parādīšanās.
Darbā izmantotās metodes: literatūras analīze, pētījums – pH noteikšanas tabulas, apraksti, interneta raksti.
Skābais lietus jeb skābie nokrišņi ir daudz skābāki par parasto lietu. Neatkarīgi no tā, kur lietus nolīst - pār mežu, ezeru vai lauku, augsni un ūdeni tas pakāpeniski padara skābāku. Ja vide kļūst stipri skāba, tad tas var kaitēt kokiem, zivīm, augiem, dzīvniekiem un cilvēkiem. Gaisa piesārņojums izraisa skābos lietus, kas nav nekas cits kā gaisa piesārņojums, kas nonāk uz zemes lietus veidā. Lielā koncentrācijā skābajos lietos esošās gāzes var izraisīt apdegumus, nodarīt postījumu dabai, bojāt apģērbu, apavus, ēkas. Latvijā pagaidām nav novērots stiprs skābais lietus(pH < 3,4), bet mēs to varam saņemt no citām valstīm, jo šī problēma ir globāla un tai nav robežu. Daudzviet pasaulē jau meži ir iznīkuši un ezeros nedzīvo zivis, jo ūdens ir pārāk skābs.
Gaiss dabiski sastāv no dažādām gāzēm, un tā tas ir bijis vēl pirms dzīvības rašanās uz zemes. Gaisā ir trīs ceturtdaļas slāpekļa un viena piektdaļa skābekļa. Skābeklis ir gāze, bez kuras cilvēks nevar dzīvot. Gaisā ir arī nedaudz citu gāzu. Gan cilvēks, gan dzīvnieki un augi var elpot gaisu, kas nav pilnīgi tīrs. Taču mūsdienās mēs sadedzinām tik daudz ogļu, naftas un gāzes, ka gaisā nemitīgi pieaug sēra dioksīda, slāpekļa oksīda, un oglekļa dioksīda daudzums. Tad, kad gaisā ir pārāk daudz šo gāzu, mēs sakām, ka gaiss ir piesārņots. Daļa sēra dioksīda un slāpekļa oksīdu gaisā pakāpeniski pārvēršas par cietām daļiņām, kas vēlāk nonāk zemē. Bez tam, šīs gāzes atmosfērā sajaucas ar ūdens pilieniem un kopā ar lietu vai sniegu nokrīt zemē. …
