Skābeklis (gaiss, ozons), sērs

Skābeklis dabā un tā iegūšana.
Skābeklis dabā ir izplatītākais elements. Savienojumos ar citiem elementiem tas ietilpst ūdens, daudzu Zemes iežu un minerālu, kā ari organisko savienojumu sastāvā, no kuriem veidota visa dzīvā daba. Bet brīvā veidā, t. i., kā diskābeklis O2, skābeklis atrodas atmosfērā, nedaudz ari ūdenī un augsnē. Zemes garozā elementa skābekļa masas daļa ir 49,5%, litosfērā — 46,6%, hidrosfērā —' 86,03%, troposfērā (gaisa sastāvā) — 23,12%. Dzīvajos organismos skābekļa masas daļa ir aptuveni 70%.
Laboratorijā skābekli iegūst, karsējot kālija perman-ganātu vai katalizatora MnO2 klātbūtnē sadalot ūdeņraža peroksīdu
2KMnO4 to K2Mn0.4 + MnO2 + O2
2H2O2 kat 2H2O + O2
Rūpniecībā skābekli iegūst, frakcionēti destilējot sašķidrinātu gaisu.

Skābekļa īpašības un izmantošana.
Parastajos apstākļos skābeklis ir bezkrāsaina gāze bez smakas. Tas slikti šķīst ūdenī. Skābeklis -183 °C temperatūrā pāriet šķidrā stāvoklī. Tad tam ir zila krāsa. Skābekļa blīvums ir 1,43 g/l.
Skābeklis reaģē gandrīz ar visām vienkāršām vielām, izņemot cēlgāzes, halogēnus, Au, Pt. Tas reaģē arī ar saliktām vielām, it īpaši paaugstinātā temperatūrā vai katalizatoru klātbūtnē. Šajās reakcijās izdalās enerģija un visbiežāk veidojas to elementu oksīdi, no kuriem sastāv dotās vielas.

…