Šizofrēnija ir samērā bieži sastopama slimība. Lai arī šizofrēnija vienlīdz bieži skar kā vīriešus, tā sievietes, tā parasti agrāk izpaužas vīriešiem. Slimība visbiežāk sākas 20 – 28 gadu vecumā vīriešiem un 26 – 32 gadu vecumā sievietēm. Daudz retāk sastopami gadījumi, kad šizofrēnija rodas bērnībā, kā arī vēlīnos pusmūža un mūža norieta gados. Šizofrēnijas sastopamība parasti tiek lēsta kā 1% no populācijas. Par spīti izplatītajam uzskatam, ka šizofrēnija cilvēkus dažādās pasaules vietās skar vienlīdz bieži, tās sastopamība pasaulē un pat konkrētu valstu robežās ir atšķirīga. Ir pētījumi, kas nepārprotami liecina par saistību starp urbanizētu dzīves veidu un šizofrēnijas diagnozi pat tādos gadījumos, kad tika kontrolēti citi faktori, piemēram, dažādu vielu lietošana, etniskā grupa un sociālie aspekti.
Cilvēkam, kam diagnosticēta šizofrēnija, ir raksturīgi šādi simptomi: dezorganizēta domāšana, dzirdes halucinācijas un murgi. Smagākos gadījumos pacients var ilgstoši klusēt, sastingt neērtās pozās vai satraukties bez jebkāda iemesla. Tās ir katatonijas pazīmes. Pašreizējā slimību klasifikācijas sistēma nosaka, ka simptomiem jābūt nepārtraukti vismaz vienu mēnesi. Psihozes, kas līdzinās šizofrēnijai, bet ir īsākas, tiek dēvētas par akūtiem un pārejošiem psihotiskiem traucējumiem. Šizofrēniju nevar diagnosticēt pēc vienas pazīmes, un visas tās pazīmes var rasties arī citu medicīnisku vai psihiatrisku stāvokļu dēļ.…