5.1. Kā pret šizofrēnijas pacientu jāizturas viņa radiniekiem un draugiem?
Pirmkārt, kā pret slimu cilvēku. Neviens reanimācijā guļošu cilvēku nelamā par to, ka viņš ir sliņķis un nepārmet viņam, ka viņš nevar saņemties! Visgrūtāk piederīgajiem ir akceptēt faktu, ka viņu tuviniekam ir psihiska rakstura traucējumi – tā ir pati lielākā problēma .Kad tiek “norīts pats krupis”, ka tādi psihiska rakstura traucējumi eksistē un ka tā ir tāda pati slimība kā visas citas organisma saslimšanas, tad otrais “krupis” – fakts, ka tas ir noticis ar tuvu cilvēku – jau “rijas” daudz vieglāk.
Kā tu vari palīdzēt, ja ar šizofrēniju slimo kāds tuvinieks?
Galvenais ir saprast, ka pēkšņās izmaiņas izturēšanās veidā ir slimības pazīmes, nevis cilvēka dīvainība, kuras dēļ no viņa izvairīties un ignorēt. Ja redzi, ka kāds no taviem tuviniekiem vai līdzcilvēkiem sāk dzīvot fantāziju pasaulē un viņam uzmācas dažādi murgi, vari censties pārliecināt, ka tā nav realitāte, ieteicams arī veltīt laiku sarunām ar viņu. Taču svarīgi atcerēties, ka psiholoģiski atbalstot slimnieku, šizofrēnija netiks ārstēta. Ir nepieciešama speciālista izstrādāta ārstēšanas programma.
5.2. Kāda veida palīdzību var saņemt šizofrēnijas pacients un viņa tuvinieki Latvijā?
Latvijā pieejama pilnīgi visa veida pasaulē akceptēta palīdzība – gan medikamenti, gan psihoterapija un dažāda līmeņa atbalsta pasākumi. Taču paliek jautājums par kvalitāti, pakalpojuma sniedzēju un apjoma paketi. Pagaidām Latvijā valsts apmaksātā psihiatriskās palīdzības dienestā strādā profesionāli un pieredzējuši psihiatri.[3]…