Pievienot darbus Atzīmētie0
Darbs ir veiksmīgi atzīmēts!

Atzīmētie darbi

Skatītie0

Skatītie darbi

Grozs0
Darbs ir sekmīgi pievienots grozam!

Grozs

Reģistrēties

interneta bibliotēka
Atlants.lv bibliotēka
Akcijas un īpašie piedāvājumi 2 Atvērt
6,49 € Ielikt grozā
Gribi lētāk?
Identifikators:386446
 
Autors:
Vērtējums:
Publicēts: 16.03.2005.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Augstskolas
Literatūras saraksts: 2 vienības
Atsauces: Nav
SatursAizvērt
Nr. Sadaļas nosaukums  Lpp.
  Ievads   
1.  Šizofrēnijas simptomi   
1.1.  Domāšanas traucējumi   
1.2.  Halucinācijas, vajāšana un dīvaini murgi   
1.3.  Motoriskie simptomi un uzvedības traucējumi   
1.4.  Smadzeņu anatomiskās uzbūves traucējumi   
1.5.  Psihes šķelšanās   
2.  Pirmreizējā saslimšana   
3.  Slimības cēloņi   
3.1.  Dopamīnteorija   
3.2.  Ģenētiskie faktori   
4.  Attīstības psiholoģija   
5.  Šizofrēnijas diagnoze un defekti   
5.1.  Emocionāls trulums   
5.2.  Autisms   
5.3.  Vecāku raizes   
5.4.  Ģimenes un speciālisti   
6.  Slimnieka uzvedības izmaiņas un nepieciešamā medicīniskā palīdzība   
7.  Šizofrēnijas aprūpes organizēšana, pakalpojumi   
8.  Ieteikumi, kā dzīvot ar šizofrēniju   
8.1.  Antipsihotisko medikamentu nozīme   
8.2.  Atteikšanās no medikamentu lietošana   
9.  Emocionālais un praktiskais atbalsts   
10.  Ģimeņu pašpalīdzību grupu nozīme   
11.  Kā izveidot un uzturēt atbalstu grupas   
11.1.  Sapulces organizēšana   
11.2.  Sapulces mērķi   
11.3.  Dalībnieku piesaistīšana   
11.4.  Izpildstruktūras veidošana   
11.5.  Tālruņa līnija   
11.6.  Rokas grāmata brīvprātīgajiem   
11.7.  Reģistrācijas žurnāls   
12.  Sadarbība ar citām pašpalīdzības grupām   
13.  Slimnieku pašpalīdzības grupas   
14.  Secinājumi   
15.  Avotu un izmantotās literatūras saraksts   
16.  Anotācija   
17.  Pielikums   
Darba fragmentsAizvērt

Šizofrēnija ir viena no vistraģiskākajām un noslēpumainākajām psihiskajām slimībām. Parasti tā uzbrūk jaunībā un varbūt pusi no šiem cilvēkiem vēlākā dzīvē vairāk vai mazāk invalidizē. Vīrieši un sievietes ar to slimo vienlīdz bieži.
Precīzas šizofrēnijas definīcijas nav, tomēr pētījumi liecina, ka tās pamatā ir nopietni smadzeņu darbības rezultāti. Tiek minēti vairāki traucējumu veidi, taču līdz šim neviens no tiem pētījumos nav guvis neapstrīdamu apstiprinājumu.
Pētījumi par šizofrēnijas cēloņiem un ārstēšanu mūsdienās tomēr cerības palielina. Šizofrēnijas diagnozē tiek ietilpināti atšķirīgi traucējumi, kam atšķirīgi cēloņi un prognoze, tādēļ arī ārstēšanas uzdevumi ir dažādi. Smadzenes sastāv no miljardiem nervu šūnu. Katrai šūnai ir atzari, pa kuriem tās saņem informāciju cita no citas. Atzaros izdalās ķīmiskas vielas, neirotransmiteri, kas pārnes informāciju no viena atzara uz citu. Saslimstot ar šizofrēniju, šī kārtība izjūk.
Ar to slimo katrs simtais mūsu planētas iedzīvotājs. Šizofrēnija ir diagnosticēta apmēram 50 000 cilvēkiem Zviedrijā, un tā ir viena no nopietnākajām slimībām valstī.
Šizofrēšanās sākšanās ir traģēdija gan pacientam, gan viņa tuviniekiem, tomēr šizofrēnijas diagnostikai, ārstēšanai un slimnieka aprūpei tiek atvēlēts daudz mazāk līdzekļu nekā akūta sirds infarkta vai jauniešu diabēta gadījumā. Nav šaubu, ka materiālie līdzekļi prognozi uzlabotu, un šī attieksme jāmaina tuvākajā laikā.
Šī tēma mums likās ļoti interesanta. Painteresējoties vairāk par šizofrēniju, atklājās, ka tā ir aktuāla ne tikai citur pasaulē, bet arī Latvijā un līdz ar to, protams, arī Liepājā. Tādēļ vēlējāmies uzzināt par to kaut ko vairāk.
Pētījuma objekts: Šizofrēnija kā viena nopietnākajām psiholoģiskajām saslimstībām pasaulē.
Mērķis: Iepazīties ar šizofrēniju un apjaust, cik lielā mērā tā apdraud mūs.
Uzdevumi: 1. Izpētīt šizofrēnijas simptomus, to izpausmes.
2.Uzzināt, cik daudz sabiedrības locekļi ir informēti par šo slimību.
3. Apkopot līdzcilvēku un atbalstu grupu zināšanas par šizofrēniju.
Hipotēze: Šizofrēnija ir psihiska saslimstība, kuras pamatā ir bioloģiski un psiholoģiski traucējumi kurus var pārmantot ģenētiski, kā arī iegūt dažādu traumu ceļā.
1. Šizofrēnijas simptomi
Šizofrēnijas sākums var būt tik lēns, ka ilgāku laiku slimnieks to pat nepamana. Tādā gadījumā runā par pakāpenisku sākumu vai nemanot sākušos slimību. Simptomiem pakāpeniski uzkrājoties, dažos gadījumos, bet ne visos, kādā mirklī sākas akūta slimības epizode vai krīze. …

Autora komentārsAtvērt
Parādīt vairāk līdzīgos ...

Atlants

Izvēlies autorizēšanās veidu

E-pasts + parole

E-pasts + parole

Norādīta nepareiza e-pasta adrese vai parole!
Ienākt

Aizmirsi paroli?

Draugiem.pase
Facebook

Neesi reģistrējies?

Reģistrējies un saņem bez maksas!

Lai saņemtu bezmaksas darbus no Atlants.lv, ir nepieciešams reģistrēties. Tas ir vienkārši un aizņems vien dažas sekundes.

Ja Tu jau esi reģistrējies, vari vienkārši un varēsi saņemt bezmaksas darbus.

Atcelt Reģistrēties