Kopējais cūku skaits Latvijā pēc Otrā pasaules kara ir mainījies no 0.5-1.7 miljoni un otrādi. Cūkkopības nozares attīstību kavē zemās cūkgaļas un augstās lopbarības cenas, kā arī lopbarības kvalitāte nav atbilstoša cenai.
Cūku ēdināšanas īpatnības saistītas ar to bioloģiskajām īpatnībām – cūku ātraudzību, samērā lielo auglību, gaļas augsto kaloritāti. Tādēļ tām nepieciešams uzņemt daudz enerģijas un barības vielu. Tajā pašā laikā cūkas gremošanas trakts ir mazietilpīgs, mikrobioloģiskie procesi tajā vāji izteikti. Tāpēc rodas priekšstats, ka cūkas vairāk piemērotas koncentrātu tipa ēdināšanai. Tomēr cūkas ir visēdāji dzīvnieki un, izņemot kokšķiedru, visas barības vielas gan augu, gan dzīvnieku izcelsmes barības līdzekļos labi izmanto un, ka pieredze pierāda, pilnīgāk izmanto jaukta tipa nekā ar spēkbarību piesātinātas barības devas.
Noteiktai cūkai vai cūku grupai sastādītās barības devas mainās diezgan īsā laika periodā: sivēnmāšu barības devas mainās sakarā ar grūsnības iestāšanos, tās padziļināšanos, sivēnmātes atnešanos un laktāciju, sivēnu atšķiršanu, gatavošanu lecināšanai un jaunas grūsnības iestāšanos. Visas šīs pārmaiņas laikus jāparedz un atbilstoši tām jānosaka jaunā barības deva. Tāpat laikus jāparedz izmaiņas barības devas sastāvā sakarā ar sezonālajām maiņām barības līdzekļu sortimentā.
Tā kā barības izmaksas cūkkopībā sastāda 60-80% no kopējiem izdevumiem, tad ir rūpīgi jāizvērtē pieejamie un lietojamie barības līdzekļi, kā arī to sagatavošanas tehnoloģija pirms izēdināšanas. Ne mazāk svarīgi ir izvērtēt izbarošanas paņēmienus, lai barību izmantotu racionāli, ar pēc iespējas mazākiem zudumiem.
Grūsni sivēnmāšu ēdināšanai jābūt tādai, lai nodrošinātu normālu augļa attīstību un pašām saglabātu vaislas kondīciju. Jaunām sivēnmātēm nepieciešams papildus barības vielas un enerģija organisma augšanai un pilnveidošanai. Grūsnības laikā liela nozīme ir 2 kritiskiem periodiem, kas saistīti ar sivēnmāšu fizioloģisko stāvokli. Tie ir apaugļošanās laiks un grūsnības beigu periods.
Šajā darbā tiks aprakstīta sivēnmāšu ēdināšana cūku kompleksā “Dālderi”. Ēdināšanas principi tiks salīdzināti ar literatūras aprakstā iegūtajiem datiem, kā arī izteikti secinājumi un ierosinājumi par ēdināšanas principiem šajā saimniecībā.
Cūku skaita un cūkgaļas ražošanas samazināšanās tendence vēl turpinās. Viena no cūkkopības svarīgākajām īpatnībām ir tā, ka ļoti īsā periodā var panākt ievērojamu produkcijas palielinājumu, augstus produkcijas pieauguma tempus, likt pamatus lauksaimnieciskās ražošanas pārstrukturēšanai atbilstoši jauna tirgus situācijai. [6]
Latvijā vajadzētu orientēties uz cūku turēšanu lielākās mītnēs, kurās var izvietot vismaz 300 nobarojamās cūkas vai 100 un vairāk sivēnmāšu. Pie mazāka cūku skaita ir sarežģīti ieviest progresīvas dzīvnieku turēšanas un ēdināšanas tehnoloģijas, kā arī nodrošināt rentablu cūkkopības produkcijas ražošanu. [3]…
