Piejūras ciemats, kur iedzīvotāju skaits nepārsniedz 200 cilvēkus, un daļa no tiem ir studenti, daļa pensionāri un daļa vidēja gada gājuma cilvēki. Taču vasarās šis ciemats ir ļoti apdzīvots, tajā ir atpūtas komplekss, kas vasarās ir pārpildīts ar atpūtniekiem un, ļoti daudz cilvēku brauc tāpat vien ciemos pie radiem atpūsties, lai izbaudīt vasaru pie jūras.
Agrāk šajā ciematā bija viens mazs pārtikas preču veikals. Veikalā atklāšanas laikā un pirmajos pāris gados veikals bijis ļoti iecienīts gan vietējiem iedzīvotājiem, gan vasaras sezonas atpūtniekiem. Bet pēc tam ar katru gadu veikala reputācija ir pasliktinājās strauji. Ziemas periods ir ļoti ietekmējis veikala pastāvēšanas iespējas - ziemā ciemā uzturas ļoti maz cilvēki, pārsvarā pensionāri un daži vidēja gājuma cilvēki, kas ir strādājoši, kuri strādā ārpus minētās teritorijas(ciemā nav darba iespējas), un ciemā ierodas tikai vakarā pēc darba, studenti un skolēni ierodas tikai nedēļas nogalēs. Pensionāriem vecuma un slimības dēļ ir mazas iespējas apmeklēt veikalu, tādēļ tur iegriezās ļoti reti, parasti tos apgādā radinieki, kas brauc no pilsētas nedēļas nogalē, arī studenti to apmeklēja tikai nedēļas nogalēs. Ziemas mēneši uzņēmumam ienesa zaudējumus, iespējams tieši tādēļ, ka tika pielietota nepareiza vadības politika. Uzņēmums strauji samazināja preču sortimentu, un arī preču kvalitāte pasliktinājās(bieži tika veikalā tirgotas preces ar notecējušiem realizācijas laikiem), tādēļ cilvēki sāka arvien mazāk to apmeklēt. Strādājošie iepirkās pilsētā pirms došanās no darba uz mājām, arī citi vietējie iedzīvotāji sāka to apmeklēt mazāk. Taču vasaras bija tās, kas uzņēmumam lika nedaudz saņemties un darbību turpināt, taču jāsaka, ka arī ne ar to labāko reputāciju. Bija daļa klientu kas bija apmierināti ar veikala darbību, un daļa, kas tomēr ne. Tā kā ciems ir mazs, tad ziņas izplatās ātri. Veikals esot dārgs, pārdevējas neesot laipnas un bieži nākas iegādāties sliktas preces, taču tā kā tiem iedzīvotājiem, kuriem citas iespējas, kur iegādāties nepieciešamo pārtiku nebija, tad nācās samierināties un pierast pie tā kas ir, lai arī kāda nebūtu veikala politika, tie tik un tā to cienīja un apmeklēja. Jo ja neatbalstītu to, tad nebūtu iespējas vispār kā izdzīvot, jo ne visiem ir iespējas apmeklēt pilsētas veikalus, gan attālums, gan finanses to ietekmēja. …
