SECINĀJUMI UN PRIEKŠLIKUMI
No pastāvīgā darba izriet sekojošie galvenie secinājumi:
1. Inčukalna sērskābo gudrona dīķu gadījumā nevar pielietot principu „piesārņotājs maskā”, jo piesārņojumu ir radījusi iepriekšējā saimniekošana PSRS gados, bet par to izdevumus sedz Latvijas valsts un Eiropas Savienība.
2. Inčukalna gudronu dīķos veiktās darbības labi attēlo vides aizsardzības un tādejādi arī atkritumu apsaimniekošanas attīstību no 20.gs vidus līdz 21.gs. sākumam.
3. Inčukalna gudronu dīķi ir radījuši un radīs ekonomiskos zaudējumus mājsaimniecībām un dabas resursiem.
4. Inčukalna sērskābā gudrona sanācijas procesā no vides slodžu viedokļa visvairāk tiks patērēta enerģija un celtniecības materiālu izejvielas, mazāk emitēti kaitīgi savienojumi gaisā un ūdenī.
5. Palielinot sanācijas attīrīšanas pakāpi, pieaug rekultivācijas izmaksas.
6. Lai nākotnē samazinātu uzņēmumu nesaimniecisku atkritumu noglabāšanu un veicinātu to vēlmi iestāties par vides aizsardzību būtu jāattīsta princips „stick and carrot” jeb sodi un atalgojums.
7. Iestādēm, kas iesaistās Inčukalna gudrona dīķu sanācijā ieteiktu ar gūto pieredzi dalīties citās valstīs, kur tikai tiek plānoti rekultivācijas darbi un sniegt pakalpojumus, piemēram, „Cemex” rūpnīca varētu utilizēt tuvējo kaimiņvalstu gudronu.
…