Relativitātes teorija palīdz fiziķiem kontrolēt atomus. Izmantojot aerodinamikas likumus, inženieri var paredzēt efektu, ko dos izmaiņas lidmašīnas konstrukcijā. Līdzīgi, vadīšanas teorijas un principi dod iespēju tiem vieglāk izlemt, kas ir jādara, lai visefektīvāk funkcionētu kā vadītājiem. Bez teorijas zināšanām, vadītājam paliek intuīcija, nojausma un cerība, kam ir ierobežots pielietojums mūsdienu kompleksajos uzņēmumos.
Diemžēl šobrīd vadībai nav izstrādātas vispārpieņemtas pārbaudītas teorijas vai likumu komplekts, ko tā varētu pielietot visās situācijās. Vadītāju rīcībā ir daudzi veidi kā skatīties uz uzņēmumu un tās aktivitātēm, veikumu un darbinieku apmierinātību uzņēmumā. Katrs no šiem veidiem var būt lietderīgāks kādas noteiktas problēmas risināšanai, nekā pārējo. Piemēram, vadīšanas teorija, kas uzsver labas darba vides nozīmīgumu var būt noderīgāka, kad jācīnās ar augstu kadru mainību, nekā ar ražošanas aizturēm. Tādēļ ka nav vienas, universāli pieņemtas vadīšanas teorijas, ir jābūt zināšanām par eksistējošām galvenajām teorijām.
Ir nodibinātas trīs vadīšanas domas skolas: klasiskā skola, uzvedības skola un vadīšanas zināšanu skola. Lai gan šīs skolas attīstijās vēsturiskā secībā, vēlākās idejas neaizvietoja jaunākās, un katra no tām turpināja attīstīties. Notika arī apvienošanās, jo teorētiķi centās integrēt uzkrātās zināšanas. Tādējādi izveidojās divas jaunas pieejas vadīšanai, kas cenšas integrēt dažādas teorijas – sistēmu teorija un kontingences teorija. Šajā referāta tiks detalizēti aplūkota sistēmu teorija, kas ir pamats tālākai , piemērām, informāciju sistēmu studēšanai.
Sistēmu teorijas pieeja vadīšanā tiek bāzēta uz biologa Ludviga fon Bertalanfī (Ludvig fon Bertalanffy) idejām un pieņēmumiem. Fon Bertalanfī aplūkoja zinātni no tādas perspektīvas, ka katra apsvērtā sistēmas forma sastāvēja no savstarpēji saistītām apakšsistēmām. Tādejādi sistēma ir savstarpēji saistītu elementu kopums, kas funkcionē kā viens vesels. Sistēmu piemēri varētu būt augu šūnas, pulkstenis, slimnīca un cilvēka ķermenis. Vadīšanas teorijā sistēmas ir organizācija, kas sastāv no apakšsistēmām, kā departamenti vai nodaļas. Fon Bertalanfī uzsvēra, ka sistēmas izdzīvošana vai neveiksme ir atkarīga no apakšsistēmu savstarpējās saistības un to ieguldījuma kopējā sistēmas mērķa sasniegšanā. Tādejādi, ražošanas departamenta aktivitātes lielā mērā noteiks pārdošanas departamenta darbs, kas savukārt būs atkarīgs no grāmatvedības departamenta budžeta asignējuma, kas savukārt ir atkarīgs no ražošanas departamenta izmaksu efektivitātes, un tā tālāk. Būtiski ir tas, ka nav departamenta, kas būtu pilnīgi neatkarīgs no kāda cita departamenta; tas nevar rīkoties neatkarīgi vai pieņemt lēmumus, neapsverot tā radīto efektu uz citu departamentu.…