Sistēmisma pamatjēdzieni
Sistēmisma pamatjēdzieni ir “sistēma”, “apkārtējā vide”, “sistēmas elements”, “mijiedarbība”, “sistēmas sastāvs”, “sistēmas uzbūve (struktūra)”, “sistēmas uzbūves (struktūras) hierarhija” un “sistēmas (sistēmas elementa) īpašības”.
Sistēma ir noteiktā vidē izdalīts mijiedarbojošos objektu kopums. Jebkura sistēma vienmēr pastāv vienotībā ar konkrētu vidi.
Apkārtējā vide ir viss, kas attiecīgajā sistēmā neietilpst. Parasti vide tiek uzlūkota kā diskrēta, tas ir, atsevišķos objektos dalīta.
Sistēmas elements ir sistēmas sastāvdaļa, kura tiek aplūkota kā tālāk nedalāma vienība un kurai ir raksturīgas noteiktas īpašības.
Mijiedarbība ir savstarpēja iedarbība starp sistēmas elementiem, kā arī starp sistēmu un apkārtējo vidi (starp sistēmas elementiem un vides objektiem).
Lai mijiedarbība norisinātos ir nepieciešami vismaz divi objekti, kas stājas savstarpējos sakaros: viens objekts iedarbību nodod, otrs- uztver vai arī abi nodod un abi uztver.
Sistēmas sastāvs ir visas sistēmas elementu klāsts. Piemēram, sistēmas “klases” sastāvs varētu būt šāds: 36 studenti, to skaitā 15 zēni (Andis, Mārcis...) un 21 meitene (Anna, Zane...); vielas sastāvs 59%zelts un 41% sudrabs.
Sistēmas uzbūves jeb struktūra būtībā ir sinonīmi, taču intuitīvajā sistēmā ar vārdu “uzbūve” visbiežāk saistās priekšstats par sistēmas sastāvu.
Sistēmas struktūrelementu savstarpējās attiecības: ir fundamentālas noteiktu iekšējo un ārējo mijiedarbību raksturotājas.
Sistēmas uzbūve jeb sistēmas hierarhija ir sistēmas uzbūves (struktūras ) līmeņa kopums. Jebkurš sistēmas elements arī var tikt uzlūkots par sistēmu, šīs sistēmas elementi- arī par sistēmām utt.
Sistēmas īpašības ir sistēmas un apkārtējās vides mijiedarbības process. Sistēmas īpašības atsedzas sistēmas un apkārtējās vides (vides objektu) mijiedarbībā: noteiktām mijiedarbībām atbilst noteikta īpašības.
Sistēmas īpašību jēdziens ir viens no centrālajiem Sistēmisma īpašību jēdzieniem ir viens no centrālajiem Sistēmisma pamatjēdzieniem, un dažādu sistēmu īpašību izzināšana un izmantošana ir mūsu praktiskās dzīves pamats. Sistēmai mijiedarbojoties ar apkārtējo vidi- tas nozīmē mijiedarbojoties ar dažādiem vides objektiem, šo objektu daudzveidība atsedz sistēmas īpašību daudzveidību.
Katrai sistēmai konkrētā vidē izpaužas noteiktas īpašības, un tas ir pamatā šīs sistēmas kā vienota veseluma izdalīšanai no apkārtējās vides. Sistēmas mūsu uzmanību pievērš tieši ar savām īpašībām.
Jebkura sistēmas īpašība tiek raksturota, norādot, kāda ir atbilstošā sistēmas un vides mijiedarbība. Vispirms fiksē vides (vides objekta) iedarbību uz sistēmu, pēc tam fiksē sistēmas atsaukšanos uz šo piedarbi.
…
