Pievienot darbus Atzīmētie0
Darbs ir veiksmīgi atzīmēts!

Atzīmētie darbi

Skatītie0

Skatītie darbi

Grozs0
Darbs ir sekmīgi pievienots grozam!

Grozs

Reģistrēties

interneta bibliotēka
Atlants.lv bibliotēka
3,99 € Ielikt grozā
Gribi lētāk?
Identifikators:790857
 
Autors:
Vērtējums:
Publicēts: 07.01.2015.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Augstskolas
Literatūras saraksts: 10 vienības
Atsauces: Ir
SatursAizvērt
Nr. Sadaļas nosaukums  Lpp.
  IEVADS    3
1.  SIRREĀLISMA TĒLOTĀJMĀKSLAS RAŠANĀS EIROPĀ    4
1.1.  Dadaisms    4
1.2.  Sirreālisms    4
2.1.  Sirreālisma ienākšana Japānā    6
2.2.  Šudzō Takiguči (Takiguchi Shuzou (1903-1979) 瀧口修造)    7
2.3.  Kansuke Jamamoto ( Yamamoto Kansuke (1914-1987) 山本 悍右) un sirreālā fotogrāfija    8
3.  NEO-SIRREĀLISMS JAPĀNĀ    10
3.1.  Tecuja Išida ( Ishida Tetsuya (1973-2005) 石田徹也)    10
3.2.  Fūko Ueda (Ueda Fuco(1979- )上田風子)    11
  SECINĀJUMI    13
  IZMANTOTĀ LITERATŪRA    14
  PIELIKUMS    15
Darba fragmentsAizvērt

SECINĀJUMI
Viss iepriekšminētais veido tikai nelielu ieskatu sirreālisma mākslas izplatībā Japānā. Tomēr ar šo priekšstatu pietiek, lai varētu apgalvot, ka šī virziena ienākšana ir ļoti ietekmējusi Japānas mākslinieku domāšanas veidu un pavērusi plašākas iespējas mākslinieku izpausmei.
Kā jau darba mērķos minēts, autore centās saskatīt likumsakarības starp sirreālisma pirmsākumiem divdesmitā gadsimta divdesmitajos gados un tā aktualizēšanos mūsdienu Japānas kontekstā. Kā to labi ilustrē Fūko Uedas un Tecujas Išidas darbi, mūsdienu jaunā Japānas mākslinieku paaudze atgriežas pie modernisma konceptiem, ar nolūku paplašināt savu redzesloku un pavērt plašākas iespējas savu sapņu, pārdzīvojumu, pat frustrācijas izpausmēm. Atšķirībā no pirmā sirreālisma viļņa Šudzō Takiguči un Kansukes Jamamoto gados, mūsdienu sirreālisms nav vairs aktuāls kā politisks protests, bet drīzāk kā pašterapija. Turklāt, abu jauno autoru darbi ilustrē arī specifiskas iezīmes vīriešu un sieviešu daiļradē. Piemēram, Uedas darbos figurē galvenokārt sievietes, ziedi un dzīvnieki, kamēr Išidas darbos apskatīts vīrietis, nereti biroja darbinieks, vardarbība, vientulība un augstās sabiedrības prasības pret indivīdu.
Savukārt, sabiedrībā novecojušo konfuciānisma uzskatu, kā arī dažādu sabiedrības grupu, piemēram, sieviešu, veco ļaužu un indivīdu, kuri tehnoloģiju laikmetā ir pilnīgi atsvešināti no sabiedrības un no dabas, sociālo problēmu saasināšanās un diskutēšanas rezultātā ir izveidojusies līdzīga situācija, kā tas bija divdesmito gadu Eiropā. Morāles pagrimums, vienaldzība un neticība nākotnei ir tikai nedaudzi faktori, kuri virza māksliniekus uz tradicionālo estētisko kategoriju apšaubīšanu, izmantojot provokatīvus, nomācošus un reizēm pat riebumu izraisošus tēlus sabiedrības „pamodināšanas” nolūkā. Turklāt, arvien biežāk izskanot runām par depresiju, sabiedrības un cilvēku rases kā tādas atsvešināšanos un degradēšanos, reizēm ir svētīgi iegrimt mākslas pasaulē, kurā, vismaz uz brīdi, cilvēks ir noteicējs pats pār savu likteni. Autore uzskata, ka sirreālisma pievilcības pamatā ir autoru vēlme atbrīvoties no tradicionālā, vispārpieņemtā domāšanas veida sloga, šķērsojot apziņas un zemapziņas robežas.

Autora komentārsAtvērt
Parādīt vairāk līdzīgos ...

Atlants

Izvēlies autorizēšanās veidu

E-pasts + parole

E-pasts + parole

Norādīta nepareiza e-pasta adrese vai parole!
Ienākt

Aizmirsi paroli?

Draugiem.pase
Facebook

Neesi reģistrējies?

Reģistrējies un saņem bez maksas!

Lai saņemtu bezmaksas darbus no Atlants.lv, ir nepieciešams reģistrēties. Tas ir vienkārši un aizņems vien dažas sekundes.

Ja Tu jau esi reģistrējies, vari vienkārši un varēsi saņemt bezmaksas darbus.

Atcelt Reģistrēties