1. PROJEKTA UZDEVUMS
Modeļsaimniecība „Brieži” ir zemnieku saimniecība. Tā atrodas Jelgavas rajona Zemgales līdzenumā Līvberzes pagastā. Zemnieku saimniecība „Brieži” dibināta 1995. gadā. Šeit audzē pārsvarā dārzeņus, kurus realizē Rīgas centrālajā tirgū, ka arī Jelgavas un Tūkuma tirgū. Saimniecībā dārzeņus audzē gan atklātā laukā, gan segtajās platībās.
Līdz ar to, ka ir liels sīpolu loku pieprāsījums pavasara beigas, vasaras sākumā tirgū, saimniecībā tiks uzbūvēta moderna šūnu polikarbonāta seguma 2400 m2 liela siltumnīca sīpolu audzēšanai. Šūnu polikarbonāts tika izvēlēts tādēļ, ka tas ir labāks par stiklu, jo tas labāk aiztur siltumu, ir triecienu un sitienu drošs, ir vieglāks un tā gaismas caurlaidības spēja nav daudz sliktāka par stiklu (stikls - > 90%, šūnu polikarbonāts - > 84%). (Gailīte M., 2008)
Pēc vairāku autoru (M. Kņagiņičeva, M. Aleksejevas, V. Markova u. c.) datiem, sīpolaugi satur ap 10–15% sausnes, pie tam sīpolos vairāk nekā lokos. Parasto sīpolu sīpolos tās 15– 20%, bet lokos tikai 8–12%. Olbaltumvielu sīpolaugos vidēji 1,8–3%. Cukura daudzums, kura galvenās sastāvdaļas ir glikoze un fruktoze, svārstās 6–12% robežās. Sīpolu lokos tā ir tikai 1,5–1,8%. Sīpolos cukurs ir kā disaharīdu, tā monosaharīdu veidā. Vasaras sīpolos pārsvarā ir monosaharīdi, tāpēc tie ir saldāki, par ziemas sīpoliem. Sīpolaugi satur 0,5–1,5% minerālo elementu, no kuriem galvenie ir kālijs, kalcijs, magnijs, fosfors, sērs, dzelzs. Sīpolaugos ir vidēji 12–20 mg% C vitamīna. Visvairāk tā ir lielloku, daudzposmu un nokaru sīpolu lokos – 75– 100 mg% un vairāk. Arī parasto sīpolu lokos tas nereti pārsniedz 50–60 mg%. Parasto sīpolu loki satur arī daudz karotīna– pāri par 3,5 mg%. Sīpolos ir 0,10– 0,12 mg% B1 vitamīna, 0,02–0,03 mg% B2 vitamīna un 0,15–0,20 mg% PP vitamīna. Augstu vērtējamas sīpolaugu sarainās eļļas (sīpolos 0,05%), kuras rada sīpolaugu specifisko, ēstgribu veicinošo smaržu un garšu. Sīpolaugi satur fitoncīdus, tāpēc tiem piemīt baktericīdas īpašības. Tos lieto pret saaukstēšanos, kā arī pret sirds un asinsvadu, plaušu, zarnu slimībām. Lauksaimniecībā sīpolaugus, it sevišķi ķiplokus, lieto sēklu kodināšanai un augu apsmidzināšanai pret kaitēkļiem. Novērots, ka, audzējot sīpolaugus kopā ar citiem dārzeņiem, mazāk izplatās augu slimības. (M. Baumane, 1973)
Saimniecībā sīpolus audzēs no sēklam. Audzējot no sīksīpoliņiem, ir lielākas izmaksas stādāmā materiāla sagatavošanā, un šīs šķirnes parasti glabājas īsāku laiku. No sēklām audzētie sīpoli ir piemērotāki ilgstošai glabāšanai, ir zemākas sēklu izmaksas uz hektāru.
Saimniecībā audzēs loku sīpoļu šķirni 'Parade', ko piedāvā firma SIA „Kurzemes Sēklas”. 'Parade' ir ražīga, viengadīga lielloku sīpolu šķirne. Lapas vertikālas, samērā smalkas. Aug sīpola bumbuli neveido. Raža pilnībā ienākas 60– 70 dienās pēc uzdīgšanas. Piemērota audzēšanai siltumnīcā un laukā. Nepārziemo. Sēj 250– 300 sēklas/ m2, rindstarpas 10– 15 cm.
…
