Sīpolloku ieguves iespējas neapkurināmās plēves seguma siltumnīcās

Citu zaļumu starpā ļoti plaši izmanto dažādu sīpolu lokus. Tos iegūst gan no lauka, gan ziemas mēnešos steidzina siltumnīcās.
Pēc vairāku autoru (M. Kņagiņičeva, M. Aleksejevas, V. Markova u. c.) datiem, sīpolaugi satur ap 10–15% sausnes, pie tam sīpolos vairāk nekā lokos. Parasto sīpolu sīpolos tās 15– 20%, bet lokos tikai 8–12%. Olbaltumvielu sīpolaugos vidēji 1,8–3%. Cukura daudzums, kura galvenās sastāvdaļas ir glikoze un fruktoze, svārstās 6–12% robežās. Sīpolu lokos tā ir tikai 1,5–1,8%. Sīpolos cukurs ir kā disaharīdu, tā monosaharīdu veidā. Vasaras sīpolos pārsvarā ir monosaharīdi, tāpēc tie ir saldāki, par ziemas sīpoliem. Sīpolaugi satur 0,5–1,5% minerālo elementu, no kuriem galvenie ir kālijs, kalcijs, magnijs, fosfors, sērs, dzelzs. Sīpolaugos ir vidēji 12–20 mg% C vitamīna. Visvairāk tā ir lielloku, daudzposmu un nokaru sīpolu lokos – 75– 100 mg% un vairāk. Arī parasto sīpolu lokos tas nereti pārsniedz 50–60 mg%. Parasto sīpolu loki satur arī daudz karotīna– pāri par 3,5 mg%. Sīpolos ir 0,10– 0,12 mg% B1 vitamīna, 0,02–0,03 mg% B2 vitamīna un 0,15–0,20 mg% PP vitamīna. Augstu vērtējamas sīpolaugu sarainās eļļas (sīpolos 0,05%), kuras rada sīpolaugu specifisko, ēstgribu veicinošo smaržu un garšu. Sīpolaugi satur fitoncīdus, tāpēc tiem piemīt baktericīdas īpašības. Tos lieto pret saaukstēšanos, kā arī pret sirds un asinsvadu, plaušu un zarnu slimībām. Lauksaimniecībā sīpolaugus, it sevišķi ķiplokus, lieto sēklu kodināšanai un augu apsmidzināšanai pret kaitēkļiem. Novērots, ka, audzējot sīpolaugus kopā ar citiem dārzeņiem, mazāk izplatās augu slimības (M. Baumane, 1973).…