Sīpoli (Allium cepa) pieder pie liliju (Liliaceae) dzimtas, Allium ģints.
Tie ir svešapputes augi.
divgadīgi vai daudzgadīgi liliju dzimtas dārzeņi un garšaugi.
Saknes vāji attīstītas, augsnē iestiepjas 20-25 cm dziļumā.
Lapas, jeb loki stobrveidīgi, 25-30 cm gari, pelēkzaļi vai zilganzaļi.
Pazemes vasa veido apaļu, apaļi plakanu, plakanu konusveida sīpolu; tā zvīņlapu krāsa ir gaišdzeltena, tumšdzeltena, brūna, gaišvioleta vai tumšvioleta.
2. audzēšanas gadā sīpols sāk dalīties jeb cerot. Ja sīpolu glabā zemā temperatūrā, cerošana aizkavējas, veidojas ziedneši. Ziedneša galā ir lodveida ziedkopa ar 300-400 sīkiem, pelēkbaltiem ziediem; ziedi satur nektāru.
Sīpolus izšķir: saldos, vidēji sīvos un sīvos.
Uzturā lieto lokus un sīpolus.
Tautas medicīnā šos augus ieteic pret saaukstēšanos, vielmaiņas regulēšanai, nervu nomierināšanai. Sīpolus izmanto arī kosmētikā.
Mazdārziņā audzē arī gliemežu, dažādu kāpuru un peļu atbaidīšanai.Sīpolu mizu uzlējumu lieto pret laputīm, tīklērcēm, tripšiem.
Sīpoli ir sens kultūraugs.Tie lietoti uzturā ,jau vairāk nekā pirms 4500 gadiem. Latvijā sīpoli ieviesušies ap 5.-6. gs. Par auga dzimteni uzskata tagadējo Vidusāzijas republiku teritoriju un Afganistānu.…
