Lielākās daļas sīpolu izcelšanās precīzi nav nosakāma. Parastie sīpoli jeb, kā mūsdienās saucam. – dārza sīpoli ir paši senākie. Ir vairākas versijas par to no kurienes tie cēlušies. Vienuprāt tie ir nākuši no Rietumāzijas, konkrēti no Afganistānas, bet citi botāniķi domā, ka tās gluži nevar apgalvot.
Sīpolus izcelsmi saista ar laiku vairāk nekā 4000gadu pirms māsu ēras.
Senajā Indijā sīpoli tika izmantoti medicīnā.
Mūsu ēras V- VI gadsimtā sīpoli nonāca arī Rietumeiropā. Viduslaikos ar sīpoliem ārstēja apsaldētās ķermeņa vietas, lika tos pie krūtīm un kāju pēdām, lai atbrīvotos no aizsmakuma.
Arī daudzgadīgie sīpoli radušies Āzijā , domājam Ķīnā.’
Sīpoli Latvija
Latvijā vispirms tika audzēti loku sīpoli, ko ar laiku izspieda no Krievijas ievestie sīvie sīpoli. Rietumeiropas vecākās šķirnes nebija tik piemērotas Latvijas apstākļiem. Ilgus gadus veģetatīvi pavairojot ir pārveidojušās vairākas savstarpēji atšķirīgas un radušās vietējiem apstākļiem piemērotas sīpolu formas. Tomēr Krievu sīpolu šķirnes ir atstājušas lielāku ietekmi.
Dārza sīpolus var iedalīt trijās lielās grupās:
1)garās dienas sīpoli, kurus audzē un ziemeļiem no 45°paralēlēs.
2)Pusgarās dienas sīpoli, kas piemēroti jau īsākai dienai, tas ir, no 12līdz 14stundām.
3)Īsās dienas sīpoli, kas prasa vēl mazāk gaismas.
Latvijā sīpoli ir kļuvuši par kultūru, kas pamazām atdzimst, jo Latvijas apstākļi ir ļoti piemēroti sīpolu audzēšanai. Latvijā vidēji gadā tiek patērēts ap 22000t vai 8,9 kg sīpolu uz cilvēku.
Ja var nostabilizēt sīpolu pārdošanas cenu 0,08- 0,10Ls/kg līmenī, tad ražošana ir izdevīga. …
