Sintoisms ir Japānas senā nacionālā reliģija, taču aptuveni kopš 6.gadsimta tai līdzās nostājies budisms, un abas reliģijas ir spēcīgi iespaidojušas viena oru. Mūsdienu Japānā abas tiek praktizētas kā līdzvērtīgas. Nav nekas neparasts, ka cilvēks piedzimstot tiek svētīts pēc sinto tradīcijām, bet pēc nāves viņu apglabā saskaņā ar budistu rituāliem. Šis pats cilvēks var tikt laulāts kristiešu baznīcā. Reliģijām šādi sajaucoties , ir izveidojušās daudzas jaunas sektas un ticīgo kopienas, un Japāna bieži tiek dēvēta par reliģiju laboratoriju.
Sintoisma raksturojums
Sintoismam nav neviena pamatlicēja. Tā ir tipiska nacionālā reliģija, kura daudzu gadsimtu gaitā ir apvienojusi dažādas reliģiskas tradīcijas. Sinto nav izstrādātas nedz ticības doktrīnas, ne arī ētiskas normas. Galvenais šai reliģijā ir ceremonijas un rituāli, kam jāuztur spēkā cilvēku kontakts ar dievišķo.
Bieži tiek sacīts, ka sinto ir daudzi miljoni dievu jeb kami, kuri atklāj sevi kokos, kalnos, upēs, dzīvniekos un cilvēkos. Taču japāņu vārds „kami” var tikt tulkots arī kā ‘gars’. Dabas un senču garu kults ir sintoisma centrā kopš tiem laikā, kad Japānā pastāvēja zemkopju sabiedrība, un senču kults vēl vairāk pastiprinājās ķīniešu konfūcisma izpratnē.
Valsts reliģija un imperatora kults
Laika gaitā mirušo imperatoru kami pielūgšanu nomainīja kults, kurā pielūgts tika pats imperators. Imperators tika uzskatīts par dzīvu kami.
Viens no cēloņiem, kas radīja imperatoru kultu, ir konkrēti vēsturiskie notikumi pagājušajā gadsimta. Proti, Japānai arvien vairāk draudēja Rietumu ekspansija, tāpēc valstī sāka just nepieciešamību uzsvērt savu nacionālo identitāti. Vienlaikus militāristu vadītāji sjoguni, kuru rokās bija īstenā valsts vara, pamazām atvirzīja imperatora varu otrajā plānā.…
