Ir 21. gadsimts, un šo laiku ir grūti iedomāties bez mums jau tik ļoti pierastajām ērtībām. Salīdzinot ar pagājušajiem gadsimtiem, cilvēku dzīve aizrit arvien steidzīgāk. Lai paspētu izdarīt visus darbus, cilvēki ir sākuši ēdienreizes ieturēt ātro uzkodu restorānos, vai kaut ko ēdamu iegādājās tuvējā bārā vai kafejnīcā, kur ir tik ļoti daudz krāsainu un kārdinošu pārtikas produktu, ka dažreiz, nejauši izvēloties starp veselīgo un skaisto, izvēle krīt uz neveselīgajiem produktiem, kuri vairāk piesaista pircēja uzmanību ar savu krāsu. Brīžiem pat cilvēks neiedomājās par to, vai šī krāsa, ko mēs apēdam ir īstā produkta krāsa, vai pievienota mākslīgi. Un, tā kā pirmo iespaidu par produktu cilvēks gūst to vizuāli apskatot, tad šo produktu ražotāju mērķis tiek sasniegts – pārdot pēc iespējas vairāk preces.
Vienas no viskrāsainākajām pārtikas precēm ir atspirdzinošie dzērieni. Veikalu plauktos var manīt visu iespējamo krāsu dzērienus. Bet vai mēs kādreiz arī izlasām, kas ir šo šķietami nekaitīgo dzērienu sastāvā? Lasot sastāvu, var manīt veselu rindu dažādu E piedevu, bet tikai retais zina šo piedevu atšifrējumus. Daļa no šīm E piedevām ir pārtikas krāsvielas, kuru kaitīgumu zina tikai neliela daļa pircēju.
Autores izvēlējās rakstīt par šo tematu, uzskatot to par aktuālu visiem cilvēkiem. Lielākā vai mazākā mērā mūsu uzturs iespaido veselību. Liekas, ka krāsotajos pārtikas produktos ir pārāk maz kaitīgo krāsvielu, lai nodarītu ko ļaunu mūsu veselībai, bet gadu gaitā, lietojot uzturā šos produktus, kaitīgās vielas uzkrājās mūsu organismā un ar laiku liek par sevi manīt. Mūsdienās vairs neviens pircējs nevar izvairīties no produktiem ar kaitīgajām krāsvielām, jo, lai pārtikas uzņēmumi izdzīvotu, tiem ir jāspēj konkurēt ar citiem. Un tādēļ tie izvēlās lētākos veidus, kā padarīt produktus pircējiem pievilcīgus. Aizvien mazāk veikalu plauktos var manīt dabiskus produktus, kas, protams, ir skumji.
Darba mērķis ir izpētīt krāsvielu kaitīgo ietekmi uz cilvēku veselību.
Darba uzdevumi:
1.Iepazīties ar teorētisko bāzi, kas raksturo pārtikas krāsvielas
2.Iepazīties ar Latvijas likumdošanu, saistībā uz krāsvielām
3.Noteikt visbiežāk izmantotās krāsvielas
4.Noskaidrot pievienotās krāsvielas daudzumu konkrētā dzērienā
5.Atrast iespējamās dabiskās aizstājēj krāsvielas
Hipotēze: Dzērienos tiek pārsniegta Latvijas likumdošanā noteiktā pieļaujamā krāsvielu norma.
Cilvēki ir izmantojuši krāsvielas jau ļoti ilgus laikus. Arheologi ir atraduši dažādu krāsvielu paliekas, kuras datējamas ar apmēram 5000. gadu p.m.ē. Ir atrasti arī seno ēģiptiešu raksti par krāsvielu esamību. Vēsturnieki, savukārt, uzskata, ka pārtikas krāsvielas tiek izmantotas kopš 1500. gada p.m.ē.[15.]
Senās civilizācijas, piemēram, senie romieši saprata to , ka cilvēki ēdienu izbauda gan ar garšas sajūtu, gan ar acīm. Jau senajos laikos safrāns un citas krāsvielas tika izmantotas, lai pievienotu spilgti dzeltenu nokrāsu dažādiem pārtikas produktiem. Arī sviests ir krāsots jau kopš 13. gadsimta. [5.]
19. gadsimtā par krāsvielu sastāvdaļām tika izmantotas toksiskas vielas, kā arī dažādas metāliskas vielas. Arsēns un citas tam līdzīgas indīgas vielas tika izmantotas, lai iekrāsotu karameles un marinādes. Ir atrasti pierādījumi tam, ka šo krāsvielu dēļ gāja bojā tie cilvēki, kas pirms tam baudījuši krāsotos produktus. …
