Nozīme: teikuma priekšmets izsaka to nojēgumu, uz kuru attiecas izteicēja nosauktā darbība vai pazīme.
Jautājums: kas?
P. Strazdi atlido pavasarī.
Saistījums: savstarpējs saistījums ar izteicēju.
Izsaka ar lietvārdu vai tā aizstājēju, ar darbības vārdu nenoteiksmē, kā arī ar nedalāmu vārdu savienojumu.
Visbiežāk teikuma priekšmetu izsaka ar lietvārdu vai tā aizstājēju.
No locījumiem parasti izmanto nominatīvu:
P. Māsa ir klusa un noslēgta.
Retāk teikuma priekšmets ir ģenitīva locījumā:
P. Darba bija milzums.
Ģenitīvu lieto arī tad, ja izteicējā ir noliegums.
P. Nav laika.
Datīva forma teikuma priekšmetā ir problemātiska. Dažas gramatikas atzīst par teikuma priekšmetu datīvu, ja izteicējā izteikta vajadzība vai piederība:
P. Man jāizlasa šī grāmata.
Par teikuma priekšmetu var būt darbības vārda nenoteiksme:
P. To izstāstīt nav viegli.
Par teikuma priekšmetu var būt nedalāms vārdu savienojums:
P. Nekas sevišķs nav noticis.
Apzīmētājs ir teikuma palīgloceklis, kas raksturo ar lietvārdu vai ar tā aizstājēju izteiktu teikuma locekli, nosaucot pazīmi.
P. Tas ir augsts kalns.
Apzīmētājs parasti atbild uz jautājumiem kāds? kurš? cik? kā?
Starp apzīmētāju un apzīmējamo vārdu var būt dažādi sintaktiskie sakari: saskaņojums, piekļāvums, salīdzinājums. Tāpēc no sintaktiskā sakara veida viedokļa šķir:
1.saskaņoto apzīmētāju,
2.nesaskaņoto apzīmētāju,
3.apzīmētāju ar salīdzinājumu.
Saskaņotais apzīmētājs veidots uz saskaņojuma pamata. Saskaņojums var būt:
pilnīgs, ja apzīmētājs saskaņojas dzimtē, skaitlī un locījumā ar apzīmējamo vārdu;
P. Redzu baltus ceļus.
Daļējs, ja apzīmētājs ar apzīmējamo vārdu saskaņojas tikai divās kategorijās, piemēram, skaitlī un locījumā.
P. Ciemiņi pastāstīja jaunākās ziņas un notikumus.
Nesaskaņotais apzīmētājs veidots uz pārvaldījuma vai piekļāvuma pamata.…