Kompensējošo iekārtu jaudu regulē, lai panāktu ekonomiskāku elektroapgādes sistēmas darbu, samazinot jaudas un elektroenerģijas zudumus, kā arī lai nodrošinātu nepieciešamos spriegumu lielumus.
Reaktīvās jaudas regulēšanai vispirms izmanto sinhronos dzinējus, kas jāapgādā ar automātiskiem ierosmes regulatoriem.
Ja sinhrono dzinēju jauda nav pietiekama, tad jāregulē pieslēgto kondensatoru iekārtu jauda. Parasti uzņēmumos minimālā reaktīvā slodze ir vismaz 40... 80% no maksimālās. Šo reaktīvās slodzes daļu drīkst kompensēt ar nemainīgas jaudas kompensējošo iekārtu. Turklāt nekādā gadījumā nedrīkst pieļaut, ka patērētājs ģenerē reaktīvo jaudu energosistēmas tīklā sistēmas minimālās slodzes režīmā. Pārējo kondensatoru jauda ir jāregulē.
4.1.attēlā a dots reaktīvās slodzes grafiks uzņēmumam, kas strādā trīs maiņās. Šajā gadījumā drīkst izmantot kompensējošo iekārtu ar nemainīgu jaudu. Ar krustsvītrojumu parādīta neliela jaudas pārkompensācija - ģenerēšana tīklā.
4.1. attēlā b parādīts reaktīvās slodzes grafiks vienā maiņā strādājošam nelielam komunālam uzņēmumam. Arī šeit var būt nemainīgas jaudas kompensējošā iekārta, ko ieslēdz tikai darba laikā.
4.1. attēlā c dots sarežģītāks grafiks. Sajā gadījumā daļu jaudas (vienu iekārtu) neregulē (apzīmējums «O»), bet pārējās trīs iekārtas periodiski jāieslēdz un jāatslēdz.…