Simultānu vienādojumu sistēmas

Kopsavilkums un secinājumi
1. Identifikācijas problēmai vienmēr pa priekšu ir estimācijas problēma.
2. Identifikācijas problēma prasa vai var būt viens unikāls skaitliskais estimators struktūru koeficientiem no estimatoru reducēto formu koefiecientiem.
3. Ja, tas iespējams, simultānu vienādojumu sistēmā, tad tā ir identificēta. Ja, tas nav iespējams, tad vienādojums ir pārnovērtēts vai par maz novērtēts.
4. Identificēts vienādojums var būt tikai vai nu pār novērtētēts vai par maz novērtēts. Iepriekšējā gadījumā unikālas stukturālo koeficientu vērtības var būt novērtētas, taču vēlāk iespējams arī vairāk, kā viena vērtība, vienam vai vairākiem strukturālajiem parametriem.
5. Identifikācijas problēma rodas, jo vieni un tie paši dati var sakrist ar citiem strukturālo koeficientu vērtībām, tas ir dažādiem modeļiem.
6. Lai novērtētu identifikācijas iespēju strukturālā vienādojumā, iespējams pielietot reducēto formu vienādojumu paņēmienu, kurš izsaka endogēno mainīgo tikai kā iepriekšnoteiktu mainīgo funkciju.
7. Iespējams arī izmantot secības nosacījumu vai arī stāvokļa nosacījumu identificējot. Kaut arī secības nosacījuma izpilde ir viegli izpildāma, tā nodrošina tikai vajadzīgo identifikācijas stāvokli. Stāvokļa nosacījums arī ir nepieciešams un pietiekams identificēšanai. Un ja stāvokļa nosacījums tiks apmierināts, tad arī secības nosacījums tiks izpildīts.
8. Lai noteiktu vai mainīgie ir endogēni vai ekzogēni iespējams izmantot – Hausmana specifikācijas testu.
…