Telpu apsilde cilvēku dzīvē iz senām dienām ir bijusi problēma, kas soli pa solim risināta ar vien jaunā kvalitātē. Tās pirmsākumi, kad kurināja ugunskuru telpas vidū, rodami 500 gadu tālā pagātnē, kas uzskatāma par primitīvu tiešu gaisa sildīšanu telpā. Tādēļ tagad cenšamies šo kurināšanas procesu modernizēt. Veidojot ēku apkures sistēmas es savā darbā apskatīšu vienu no to veidiem ēku un telpu apsildīšana ar grīdā iebūvētam sildcaurulēm.
Grīdu apsildei var izmantot visus enerģijas ieguves avotus: cieto un šķidro kurināmo, gāzi, saules enerģiju, un arī zemes siltumu ar siltumsūkņa palīdzību. Siltās grīdas var izbūvēt gan jaunās gan arī jau dzīvojamas telpās un ēkās. Siltajām grīdām ir daudz priekšrocību tā pat varētu būt reizēm lētāka un ātrāka kā centrālās apkures sistēmas izveidošana ēkā. Siltās grīdas siltumu izstaro vienmērīgi visas grīdas laukums tas nozīmē ka cilvēku kājas vienmēr ir siltumā, bet galva patīkamā vēsumā, jo temperatūra virs grīdas ir 24..25 gradi, bet 1,5m augstumā 21..22grādi silta gaisa kustību telpā (sk.1.att.) kur salīdzināts ar telpu kuru apsilda ar radiatoriem.
Bet lai nodrošinātu maksimāli labāku siltumatdevi no siltajām grīdām nedrīkst aizmirs tās pēc iespējas labāk nosiltināt, lai siltums neiet uz leju, tiek uzlikta termoizolācijas kārta, parasti no putupolistirola. Termoizolācijas kārtas biezums ir no 20 līdz 300 mm atkarībā no ūdens silto grīdu sistēmas tipa un apkurināšanas slodzes. Siltumnesējs atdod savu siltumu materiālam, kas aplenc siltas grīdas kontūru caurules. Tas var būt savilkuma betons, alumīnija plāksnes, smilts un tamlīdzīgi atkarībā no ūdens silto grīdu tipa un sistēmas veida.…
