Siltums

Ikdienā ar vārdu temperatūra parasti saprot ķermeņa sasilšanas pakāpi un par to spriež pēc cilvēka sajūtām. Tādējādi izšķir dažādas sasilšanas pakāpes : ķermeņi var būt auksti, silti, karsti un tml.
Temperatūru mēra ar īpaši ierīci – termometru. Ikdienā lietojamo termometru darbības princips balstās uz vielas izplešanos, ķermenim sasilstot. Jo vairāk viela sasilst, jo vairāk tā izplešas (palielinās attālumi starp molekulām).Parasti tiek lietoti spirta vai dzīvsudraba termometri, taču ir sastopami arī gāzes un cietu vielu termometri. Lai termometru varētu lietot, to nepieciešams graduēt
Temperatūru mēra pēc salīdzināšanas metodes, izmantojot siltuma līdzsvara stāvokļa īpašību, proti, diviem ķermeņiem atrodoties siltuma līdzsvara stāvoklī, to temperatūras ir vienādas.
Temperatūru un temperatūras skalu definē, pamatojoties uz termodinamiskā līdzsvara jeb siltuma līdzsvara jēdzienu. Ja divi ķermeņi, kuru sasilšanas pakāpes cilvēka subjektīvajā novērtējumā ir atšķirīgas, nokļūst siltuma kontaktā, tad viens no ķermeņiem(siltākais) atdziest, bet otrs(aukstākais) – sasilst. Pēc kāda laika abu ķermeņu sistēmā vairs nav novērojamas nekādas pārmaiņas un iestājas siltuma līdzsvars. Šajā gadījumā saka, ka abu ķermeņu temperatūras ir kļuvušas vienādas.
Ja uz liesmas silda trauku ar ūdeni, tad, kurināmajam sadegot, izdalītais siltums pāriet uz ūdeni un to sasilda. …