Siltumnīcas efekts ir parādība, kas radusies cilvēka „saimnieciskas” darbības rezultātā un raksturojas ar procesu kopumu, kuri uztur noteiktu globālu temperatūru. To nodrošina ūdens tvaiks, ozons (O3) oglekļa dioksīds (CO2), metāns (CH4), vienvērtīgā slāpekļa oksīds (N2O), fluorogļūdeņraži (HFC), perfluorogļūdeņraži (PFC) un sēra heksafluorīds (SF6), kā arī oglekļa monoksīds (CO), slāpekļa oksīdi (NOx) un nemetāna gaistošie organiskie savienojumi (NMGOS). Šīs gāzes ir dabiskas un antropogēnas atmosfēras gāzveida sastāvdaļas, kas absorbē un reemitē infrasarkano starojumu. Dažādu gāzu blīvums atmosfērā nosaka Saules siltuma daudzumu, kas sasniedz Zemi un tiek atstarots atpakaļ kosmiskajā telpā. Gāzes nosaka arī to siltuma daudzumu, kas paliek atmosfērā.…