Siltumnīcas efekta veidošanās un aprēķins

Pēc Bioloģijas vārdnīcas skaidrojuma siltumnīcas efekts raksturo vispārēju Zemes sasilšanu oglekļa dioksīda pastiprinātas uzkrāšanās dēļ, kurš absorbē infrasarkano starojumu un kavē tā normālu atstarošanos kosmosā [1].
Galvenās siltumnīcas efektu izraisošās gāzes (SEG) ir: oglekļa dioksīds, metāns, slāpekļa oksīds, hidrofluorogļūdeņraži, perfluorogļūdeņraži, sēra heksafluorīds [2].
Atmosfēra ir tā barjera, kas pasargā visus dzīvības procesus uz Zemes, jo tā saista un aiztur kosmisko starojumu un daļu no Saules nākošā elektromagnētiskā starojuma. Atmosfērai ir arī liela nozīme Zemes siltuma bilances veidošanā. Zeme atstaro no Saules nākošo infrasarkano starojumu, bet ir starpība starp to infrasarkanā starojuma daļu, kas tiek atstarota no Zemes, un to daudzumu, kas nonāk kosmiskajā telpā. Tātad daļa starojuma tiek aizturēta atmosfērā (skatīt 1. attēlu ). Kā zināms, oglekļa dioksīds jeb ogļskābā gāze, tāpat kā metāns, ozons, ūdens molekulas un dažas citas vielas, absorbē jeb pilnīgi uzsūc sevī infrasarkano starojumu, ko atstaro Zemes virsma. Tā kā ogļskābās gāzes koncentrācija atmosfērā pieaug, uzskata, ka tā rada tā saukto siltumnīcas efektu – temperatūras pieaugumu uz Zemes. Savukārt temperatūras pieaugums izraisa klimata pārmaiņas, kas nes sev līdzi plūdus, vētras un sausumu [3].…