Ievads
Ēkas siltumvadāmība ir atkarīga no materiāla un konstrukcijas. Ērtāk būtu izmantot tadus būvmateriālus, kas vienlaicīgi nodrošinātu gan siltumtehniskās, gan mehāniskās īpašības un kuriem nav nepieciešama papildu siltumizolācijas ierīkošana. Lai tiktu ievērotas Latvijā spēkā esošās siltumtehniskās īpašības, kieģeļu ārsienai vajadzētu būt vismaz 1,2 m biezai, bet dzelzsbetona sienas biezums pat līdz 2 m. Saprotams ir fakts, ka lai iekļautos šajos būvnormatīvos, neviens nebūvēs mājas, kas pēc sienu biezuma būs līdzīgas viduslaiku cietokšņiem. Tāpēc tiek veidotas sienu konstrukcijas, kombinējot masīvo ēkas pamatmateriālu kopā ar speciāliem siltumizolācijas materiāliem, tādejādi veidojot vairākslāņu konstrukciju.
Tās veidošanai iespējams izmantot dažādu pasaulē pazīstamu un arī vietejo ražotāju piedāvātos materiālus, kuri arī vienlaicīgi pilda skaņizolācijas funkciju, kā arī minerālās izcelsmes materialus var izmantot uguns aizsardzībai.
Māju siltumizolācijai izmanto divus paņēmienus – siltināšanu no ārpuses un siltināšanu no iekšpuses. Optimālu un komfortablu mikroklimatu nodrošina ēkas siltināšana no ārpuses. Dažkārt siltināšana no ārpuses nav iespējama, tad ēka tiek siltinata no iekšienes, bet šādā gadījuma obligāti ir jālieto tvaika izolācijas plēve, lai pasargatu siltumizolācijas materiālu no mitruma, kas atrodas iekštelpu gaisā.
Darbā tiks aprakstīti dažādi siltumizolācijas materiāli, to pozitivas un negatīvas īpašības, kā arī materiālu iegūšanas un pareizas pielietošanas tehnoloģija. Tiks aplūkots arī būvnormatīvs LBN 002-01, kas regulē kādām siltumtehniskām īpašibām jābūt Latvijā celtām ēkam.
…
