Mūsdienās siltuma mašīnas izmanto gan visos lielajos elektroenerģiju ražojošajos kompleksos- termoelektrostacijās, koģenerācijas iekārtās (vienlaicīgi ražo siltumu un elektrību), gan arī transportlīdzekļos, kas pārvietojas uz zemes, gaisā un ūdenī. Siltuma mašīnas ir kopējais nosaukums. Visas tas iedalās gan pēc uzbūves veida, gan pēc tā, kā tām tiek pievadīts siltuma daudzums.
Šajā referāta būs izskatītas visi siltuma mašīnu veidi, kā arī īsumā aprakstīti kā tie darbojās, būs arī daži attēli, kā izskatās.
Bet tagad paskatīsimies, kādās grupās iedala siltuma mašīnas.Sildīšanas sitēmas pievada siltumu ķermeņiem un vietām, lai saglabātu tās vēlamajā temperatūrā. Dzesēšanas sistēmas darbojas nolūkā aizvadītu lieko siltumu.
Cilvēki jūtas vislabāk, a temperatūra ir aptuveni 25°C. Atkarībā no gadalaika un diennakts stundas daudzās pasaules daļās ir augstāka vai zemāka temperatūra par šo. Apkures sistēmas ražo siltumu un paaugstina auksto telpu un ķermeņu temperatūru. Dzesēšanas sistēma aizvada siltumu; tās bieži ir pierīkotas pie mehānismiem, lai aizvadītu lieko siltumu, kas rodas, tiem darbojoties, un lai novērstu ar pārkaršanu saistītos iespējamos bojājumus. Rūpnieciskās sildīšanas sistēmas nodrošina ar siltumu, kāds nepieciešams ražošanas procesam.
1.1Siltuma saglabāšana.
Viens no veidiem, kā iegūt siltumu, ir iekurt ugunskuru. Kurināmā sadegšanas rezultātā rodas siltumenerģija. Tūkstošiem gadu cilvēki dedzināja ugunskuros kokus, lai pagatavotu ēdienu un saglabātu siltumu. Aptuveni pirms 300 gadiem kļuva pieejamākas akmeņogles un tās sāka aizvietot malku kā kurināmo. Lielās mājās katrā istabā bija kamīns un skurstenis. Modernajām centrālapkures sistēmām ir tikai viens siltuma avots. Siltumu aizvada uz katru istabu pa caurulēm ar karsta ūdens, tvaika vai karsta gaisa starpniecību.
1.2 Siltumsūkņi dzesēšanai.
Katrs ķērmenis atrodas kādā telpā ar noteiktu gaisa temperatūru, ko sauc par apkārtējās vides temperatūru. Ķermenis dabiski atdzisīs tikai tad, ja tās temperatūra būs augstāka par apkārtējās vides temperatūru. Tomēr ledusskapjos iespējams uzglabāt pārtiku aptuveni 4° C temperatūrā, bet saldētājos ir aptuveni -15° C. Abas šīs ierīces uztur šādu temperatūru iekšienē, sūknējot siltumu no iekšpuses uz ārpusi. To iekšienē ir caurules ar viegli iztvaikojošu šķidrumu, ko sauc par dzesējošo vielu. Šī viela uztver siltumu, kad tā iztvaiko (pārveršas par gāzi) iztvaicētāja tinumā dzesēšanas kamerā.…
