Siltums un aukstums… Ar šīm lietām mēs visi saskaramies ikdienā. Pieskaroties dažādiem priekšmetiem, mēs jūtam, ka tie ir vai nu silti vai auksti. Visi taču zin, ka vannasistabā siltā ūdens caurule būs silta, bet aukstā – auksta. Tās visas mums ir pašsaprotamas lietas. Bet kā tad īsti mēs varam kontrolēt šo siltumu un aukstumu? Tam ir paredzētas siltuma mašīnas un ledusskapji. Ar tiem mēs varam iegūt siltumu un aukstumu. Siltuma mašīnas es iedalītu divās grupās – siltuma mašīnas – mehāniskas iekārtas, kas vienu enerģijas veidu pārvērš citā, piemēram, lodāmurs patērē elektrību, un rezultātā ražo siltumu, lai varētu lodēt. Otra grupa būtu siltuma dzinēji – mašīnas, kurās kurināmajam sadegot, tā iekšējā enerģija cikliskā procesā pārvēršas mehāniskajā enerģijā. Kā piemēru varu minēt tvaika mašīnas, iekšdedzes dzinējus u.c.
Savā darbā es pastāstīšu kas tad īsti ir siltums un aukstums, kā arī par to, no kā sastāv un kā darbojas tvaika dzinējs, tvaika turbīna, iekšdedzes dzinējs, dīzeļmotors, reaktīvais dzinējs, metināšanas iekārta ar strāvas pārveidotāju, metāla griešanas aparāts, ledusskapis un citas saldēšanas iekārtas.
Daži priekšmeti, tiem pieskaroties, šķiet karsti, citi – auksti. Reizēm gaiss mums liekas versmains, citkārt – salts. Kādēļ tā notiek?
Kā apgalvo mūsdienu teorija, siltums rodas molekulu un atomu kustības rezultātā. Piemēram, gaisa molekulas spēj brīvi kustēties, uzgrūžoties cita citai uz dažādiem priekšmetiem. Tās var kustēties ātrāk vai lēnāk. Ja molekulas kustas ātri, mēs sakām, ka gaisa temperatūra ir augsta un ka tas ir karsts. Kad molekulas kustas lēni, mēs jūtam, ka gaiss ir auksts.…