c Keramikas izstrādājumu rūpniecība
Keramika (no griķu valodas vārdie keramikē – podnieka māksla un keramos – māls). Keramikas izstrādājumu izgatavošana pamatojas uz māla īpašību maisījumā ar nelielu daudzumu ūdens veidot plastisku masu. No šīs masas var izveidot dažādas formas priekšmetus, kas žāvēšanas un apdedzināšanas procesā iegūst lielu izturību. Šīs māla īpašības izmanto ķieģeļu, drenu un kanalizācijas cauruļu, trauku un citu izstrādājumu ražošanā. No baltā māla jeb kaolīna ražo fajansa un porcelāna izstrādājumus.
Poraina keramika izveidojas tad, kad apdedzināšanas temperatūra ir 900...1200oC. Šādai keramikai sūcas cauri ūdens, tādēļ to pārklāj ar glazūru.
Ja apdedzināšanas temperatūra ir 1200...1500oC, tad poras aizķep un rodas blīvs, ūdens necaurlaidīgs materiāls. Šim materiālam cietība ir tik liela, ka tērauds to gandrīz vairs neskrāpē.
Keramikas izstrādājumus pārklāj ar glazūru, lai tie kļūtu gāzu un ūdens necaurlaidīgi. Porcelānu ražojot to izdara šādi. Vispirms izstrādājumus apdedzina 900oC temperatūrā, tad tos atdzesē un iemērc porcelāna masas suspensijā, kurā ir lielāks kušņu saturs. Pēc žāvēšanas izstrādājumus atkal apdedzina, bet jau 1400oC temperatūrā. Tad glazūra sakūst ar iepriekš apdedzinātā izstrādājuma masu, un tiek iegūts izstrādājums ar blīvu, plānu, caurspīdīgu virskārtu.
Kermikas rūpniecība Latvijā agrāk bija ļoti attīstīta, tās izstrādājumus ražoja Līvānos, Kalkūnē, Nīcgalē, Tūjā, plaša ražošana bija Lodē, kā arī labu slavu bija iemantojušas Rīgas porcelāna un fajansa rūpnīcas. Mūsdienās vēl aizvien keramikas produkciju ražo dažādi amatnieki un a/s „Lode”, kas ir lielākais keramisko būvmateriālu ražotājs Baltijas valstīs.
…
