Var tikt veikta arī bronhoskopija, kad bronhoskopu ievada caur degunu vai muti trahejā un tālāk plaušās; tam var būt arī papildierīces, ar kuru palīdzibu var paņemt audu paraugus bronhoskopijas laikā, ko vēlāk pārbauda mikroskopiski. Izmeklēšanā var izmantot arī torakoskopiju, kas ir ķirurģiska procedūra, ko izdara veicot griezienu starp ribām un ievietojot torakoskopu krūškurvī. Torakoskopam var būt arī papildierīces, kas var paņemt plaušu audu vai limfmezglu paraugus, ko pēc tam pārbauda mikroskopiski.
Izmanto arī torakocentēzi, kas ir šķidruma aizvākšana ar adatas palīdzību starp plaušām un krūškurvja audiem, mikroskopiski pārbauda vai tajā neatrodas vēža šūnas. Tiek izmantota gaismas un elektronmikroskopija, kad tiek pētītas šūnu izmaiņas. Veic arī imunohistoķīmiskos testus, kad meklē noteiktus antigēnus; šo metodi visbiežāk izmanto, lai noteiktu vēža tipu. (10.) Var veikt arī aknu testus, kā arī pozitronu emisijas tomogrāfiju. (11.)
Simptomu skaidrojumi
Visbiežāk sastopamie simptomi ir sāpes krūtīs, aizsmakums, hemoptysis, disfāgija un sejas tūska. Šie simptomi rodas no primārā audzēja invāzijas un blakus esošo struktūru kompresijas. Barības vada kompresija izraisa disfāgiju; spiediens uz laringiālajiem nerviem izraisa aizsmakumu; vena cava kompresija izraisa sejas tūsku. Sāpes krūtīs izraisa audzēja masas spiediens uz apkārt esošajiem audiem, tostarp nerviem un nervgaļiem; hemoptysis izraisa audzēja masas spiediens uz apkārt esošajiem plaušu audiem, kā rezultātā bieži šie audi tiek kompresēti, tostarp sīkie asinsvadi.
Pacientam var būt arī neiroloģiskas izmaiņas, kā arī personības izmaiņas sakarā ar metastāzēm smadzenēs (audzēja masas spiež uz attiecīgajām smadzeņu zonām, kas atbild par raksturu, atmiņu, runu un tamlīdzīgi).
Sīkšūnu plaušu vēzis bieži izraisa neoplastiskos sindromus: neatbilstošu antidiurētiskā hormona sekrēciju, Kušinga sindromu sakarā ar adrenokortikotropā hormona sekrēciju, paraneoplastisku smadzenīšu deģenerāciju, kā arī Lamberta-ītona (Lambert-Eaton) miastēnisko sindromu. (24.)
…
