Renesanse rada asociācijas ar pārmaiņām ar izmaiņām, kas radikāli vai nu kaut ko maina vai pilnībā ievieš no jauna. Renesanse ir atdzimšana, tā var būt kultūras atdzimšana un cilvēku saprāta renovācija, kas jau bija sasniegusi, salīdzinoši, labu līmeni, bet pateicoties viduslaiku ideoloģijai degradēja to un atmeta atpakaļ par vairākiem gadu simtiem.
Par spīti atpalicībai no laika, cilvēce ir meklējusi atbildes uz sev neizskaidrojamiem jautājumiem un problēmām tieši reliģijā un Eiropas izplatītākā tajos laikos bija Kristietība. Par godu konkrētās ticības Dievam tika celti, tā sauktie, dievnami, kur cilvēks varēja rast mieru, piedošanu par saviem grēkiem un gremdēties lūgšanās. Tāpēc, lai dievnams būtu „mājīgāks” un tajā būtu patīkamāk uzturēties, kā arī, protams, lai atspoguļotu reliģijas būtību un netiešā veidā caur vizuāliem darbiem nodotu kādu konkrētu ziņu dievnama apmeklētājiem, tika reproducēti dažādi motīvi no Bībeles gan freskās, gan vitrāžās, gan virs altāra uz sienas un citās, pieņemamās vietās, piemēram , uzskatāmi pieblīvēts dievnams ar šādām reprodukcijām ir tieši Siksta kapela.
Siksta kapela varbūt nav TĀ krāšņākā vai ievērojamākā kā daži tā laika citi dievnami (piemēram, Florences katedrāle), bet arī šai būvei ir savi ūnikumi, un tos man ir gribējies nedaudz apskatīt... Tieši māksla ir tā joma ar ko šī ēka izceļas uz pārējo fona, proti, iekšdarbi kā dažādas freskas un sienu, bet viss vairāk jau griestu greznie apgleznojumi Siksta kapelu ir padarījuši plaši pazīstamu visā pasaulē.
Tāpēc šajā darbā meklēju atbildes uz jautājumiem, kāpēc tad šie griestu
gleznojumi ir tik apbrīnas vērti un kā tie tapa, kad tie tapa un, kas tos „tapināja”.…