Bērns jau no pirmajām dzīves dienām rotaļājas, lai iemācītos pārvaldīt savu ķermeni. Viņš ar prieku vingrina locekļus, bez mitas kustas un skrien, lec un kāpj, šūpojas un dejo, dzied un klaigā. Vēlāk seko rotaļas, kurās bērns darbojas ar priekšmetiem.
Tā kā pirmsskolas vecuma bērna vadošā darbība ir rotaļa, tad tā šajā vecumā motivē viņu darbībai. Tās gaitā bērns izzina cilvēku attiecības un pats sevi. Viņš tikai darbojas ar priekšmetiem, izmēģina savus spēkus un priecājas par panākumiem. Bērnā sajūsmu izraisa apziņa, ka viņš spēj kaut ko izdarīt un tā viņu motivē darbībai. (14., 103.)
Rotaļu par vadošo darbību uzskata tādēļ, ka tieši šīs darbības ietekmē notiek izmaiņas psihē. Rotaļās ir svarīgs ne tikai sensoriskais, bet arī emocionālais (vēlme darboties), kognitīvais (izziņas procesi) un sociālais aspekts. Rotaļa, kā vadošā darbība sagatavo pamatu nākošajam vadošās darbības tipam – mācību darbībai. (23.)
Lai bērns varētu pilnvērtīgi attīstīt savu sīko pirkstu muskulatūru, viņam ir nepieciešamai materiāli un vide, kurā darboties. Tātad pirmsskolas skolotāja uzdevums ir radīt vidi, kurā bērns varētu sevi realizēt un pilnveidot. Rokas sagatavošana rakstītprasmei un sīkās pirkstu muskulatūras attīstīšana var norisināties ne tikai metodiskās, cikliskās, plānotās nodarbībās, bet arī netīšā un rotaļu veidā. Noteicošā ir pirmsskolas skolotāja personība, viņa emocionālā saikne ar bērniem un profesionālā darbība. Vide ir tik attīstoša, cik lielas pūles tās radīšanā ir pielicis pats skolotājs. Videi jārosina bērnus darboties un izmantot dažādus materiālus rokas vingrināšanā. Sīkās pirkstu muskulatūras attīstīšana norisinās visdažādākajos darbības veidos. Ieteicams izmantot daudzveidīgus materiālus, kas ietekmē roku sajūtu attīstību. Bērnam ir jāpiedāvā rotaļu materiāli, kas rosinātu bērnus apgūt jaunas iemaņas ( tīt, pīt, pogāt, siet, utt.) Tāpat jārada iespēja apgūt iemaņas darboties ar dažādiem instrumentiem un darba piederumiem.
…