Sigulda izveidojusies pie senā tirdzniecības ceļa Rīga-Cēsis-Valmiera-Tartu-Krievzeme; tas noteica šās vietas stratēģisko nozīmi. Sigulda sevī apvieno trīs senus centrus – Siguldu, Turaidu un Krimuldu. Tagad Sigulda apvieno senos lībiešu zemes novadus abos Gaujas krastos. Akmens cirvju atradumi Siguldas pilsētā un pagasta teritorijā un daudzie kapulauki liecina, ka Siguldas novads ir intensīvi apdzīvots no 1. gt. pr. Kristus. Akmensšķiru kapi pie Turaidas Pūteļiem radušies 1. gt. 2. pusē pr. Kristus, bet “batariņu” tipa uzkalniņkapi datējami ar laiku no 1. gt. sākuma pr. Kristus līdz pat 7. – 8. gadsimtam. Tiešā Siguldas teritorijā ir kulta vietas – Gūtmaņa ala Gaujas senlejas labajā krastā un Krusta kalns Gaujas senlejas kreisajā krastā blakus Siguldas pilij. Tur atrastas māla trauku lauskas un arī mūra sienu paliekas, kas apliecina senu dzīvesvietu. Iespējams, ka te bija sākotnējais Zobenbrāļu ordeņa nocietinājums.
Lībiešu laika (11. gs. sāk. – 13. gs. sāk.) pieminekļi ir Saksukalna uzkalniņkapi, pilskalni – Rata kalns (Elku kalns), Turaidas, Satezeles, Vikmestes, Viešu pilskalns un citi. Senkapi ir vēl pie Krimuldas Liepenēm, Turaidas Pūteļiem, Gaujas krastos pie Krimuldas priedēm u.c. Arheoloģijas un vēstures pieminekļi ir Siguldas, Krimuldas un Turaidas mūra pilis.
Līdz 12. Gs. beigām, kad sākās vācu krustnešu iebrukumi, Gaujas senlejas krastā, tag. Siguldas teritorijā atradās lībiešu feodāļa Dabreļa Satezeles pils, kas bija viena no Gaujas lībiešu nocietinātajām pilīm, minēta Latviešu Indriķa hronikā. 1212. gadā Satezeles pils kļuva par Autīnes latgaļu sacelšanās centru prêt vācu feodāļiem, lai atgūtu atņemtos tīrumus un bi;šu dravas. Pie nozīmīgā Gaujas ūdernsceļa Siguldas apkaimē atradās arī lībiešu Turaidas, Metsepoles un Idumejas apdzīvotie novadi, kur atradās spēcīgi nocietinātas pilis.
13. gs. sākumā vācu krustneši iekaroto teritoriju sadalīja; Gaujas labo krastu ieguva Rīgas bīskaps (no 1255. g. arhibīskaps ), kreiso – Zobenbrāļu ordenis (no 1237. g. Livonijas ordenis). 1207. g. ordeņa mestrs Venno netālu no Satezeles pils, Gaujas senlejas krasta izvirzījumāsāka celt savu pili (vācu Segewold, Siegewald). Šim krasta izvirzījumam trīs sānu nogāzes turpinājās senlejas dziļumā, bet dienvidu pusē pieeja pilij bija pārrakta ar dziļu un plašu grāvi. Pilij bija arī liela ārējā priekšpils. Siguldas pils četrstūru dienvidu vārtu tornis un tornis tilta galā celts 15. gs. un to arī var uzskatīt par Siguldas pils celtniecības nobeiguma laiku.…
