Sievietes un vīrieša attiecības ir vienlīdz nozīmīgs faktors kā sabiedrības tā arī konkrētā indivīda dzīvē. Sabiedrībai ir svarīga jaunas ģimenes izveidošanās iespējamība, indivīdam attiecības ar pretējo dzimumu nozīmē dzīves pilnvērtības, miera, drošības, dažkārt arī laimes izjūtu, kas nodrošina tā garīgo veselību. Dažkārt šķiet, ka attiecībām starp dzimumiem, to tuvināšanās faktam ir veltīta lielākā daļa sabiedrības un katra konkrētā indivīda dzīves. Cilvēkam nevajadzētu būt vienam, šī atziņa dominē gan psiholoģijā, gan filosofijā, mākslā un citās cilvēka darbības jomās. Pētījums šajā jomā varētu būt interesants jebkuram vispirms jau tā nozīmības dēļ katram konkrētam indivīdam. Kā sākas attiecības? Kas pamudina cilvēkus tās uzsākt? Kas ir nozīmīgākais to veidošanās sākumposmā? Kā notiek partnera izvēle? Tie ir jautājumi uz kuriem esmu centusies atrast atbildes literatūrā un analizēt tos šajā pētījumā.
1.ABU DZIMUMU ATTIECĪBU NOZĪME INDIVĪDA DZĪVĒ
Neapšaubāmi daudzi cilvēki apgalvotu, ka tieši mīlestības dēļ abi dzimumi cenšas tuvināties viens otram un mīlestības nozīme cilvēka dzīvē ir ļoti liela. Tomēr liekas, ka šāds viedoklis ir pārāk paviršs un vispārināts un pieļauj vēl daudz dažādus attiecību jēgas izskaidrojumus. Neapšaubāmi daudzi cilvēki atzīst mīlestību par savas dzīves jēgu un redz tās piepildījumu pretējā (vai arī sava) dzimuma partnera atrašanā, atzīstot pēdējo par apstākli, kas lielā mērā pakļauts nejaušībai vai arī izriet no paša indivīda rakstura un citām kvalitātēm. Mīlestības nozīmi cilvēka dzīvē, sievietes un vīrieša attiecības ir pētījuši daudzi psihoanalītiskā virziena pārstāvji – Z.Freids, Ē.Fromms, K.Horni, A.Ādlers, Dž.Boulbijs. Īpaši akcentējams šajā jomā ir Ē.Fromma darbs “Mīlestības māksla” . Kā atzīmē šis autors, mīlestība tomēr nav nejaušība indivīda dzīvē, bet gan izriet no viņa attieksmes pret pasauli un cilvēkiem. Mīlestību tādejādi šis autors vairāk pielīdzina mākslai nevis cilvēka dabiskam instinktam, prasmei, kura jāizkopj un jāpilnveido. …
