„Ja viņa ir govs, tad dot pienu ir viņas govs pienākums. Bet kas par nekaunību: viņa mauj pēc zāles.” Citāts no Regīnas Ezeras romāna „Nodevība”. Šis bija viens no grāmatas epigrāfa variantiem. Tas apraksta sievieti, bet no kā skatu punkta? Kas gan tā domā par sievieti? Vīrieši?
Regīnas Ezeras darbos „Aka” un „Nodevība” galvenie tēli ir sievietes. Vīrieši ir vairāk pakārtoti fonā. Rodas sajūta, ka šo sieviešu dzīvi viņi nemaz neietekmē, kaut gan īstenība tā uzskata (vai vēlas, lai mēs tā uzskatām) tikai Regīna Ezera. Sievietes tēli šajos darbos ir dažādi, bet es domāju, ka var vilkt paralēles ar Irēnas, Lauras un Undīnes, Vijas tēliem. Tie šķiet ļoti radniecīgi. Laura un Irēna iemieso tradicionālo latviešu sievieti, kas rūpējas par ģimeni, par bērniem, arī par vīru un daudz mazāk par sevi. Undīne un Vija no otras puses ir latviešu modernās sievietes, kurām mazāk uztrauc, ko par viņām saka citi, un kuras domā mazliet vairāk par sevi nekā par citiem. Abos darbos galvenā varone ir latviešu „tradicionālā sieviete”. Kāpēc? Varbūt, lai atzīmētu viņu sūro darbu un nozīmi latviešu ģimenes dzīvē. Abos šajos darbos gan Laura, gan Irēna netiek novērtētas. Cilvēki nenovērtē viņu devumus ģimenei un arī ziedošanos (ko tik viņas nedara, lai paglābtu vai uzturētu ģimeni), un dziļi sirdī viņas ir nelaimīgas. Viņas ir nelaimīgas, jo ir kaut kas tāds, ko viņas vēlas, bet nevar iegūt (Laura – Rūdolfu, Irēna – rakstnieces slavu). Laurai šajā gadījumā neviens nevar palīdzēt, bet Irēnai jau uzradusies palīdze – R. Ezeras personā (darbā „Nodevība” nav minēts galvenās varones rakstnieces vārds, bet tā kā to ir sarakstījusi R. Ezera, domāju, ka tā ir viņa (pat ja šie visi notikumi ir izdomāti)). Romānā „Nodevība” visa grāmata sastāv no vēstulēm un dienasgrāmatu ierakstiem.…
