Sieviete – skaistuma, erotikas, dzimtas turpinātājas iemiesojums. Sieviete – vājais un maigais dzimums, kuram nepieciešama papildus mīlestība, uzmanība un jutekliskums. Tomēr sieviete spēj būt arī kareivīga, apņēmīga, droša un pārliecināta. Franču rakstnieks Žans de Labrijērs teicis, ka sievietes krīt galējībās: viņas ir labākas vai sliktākas par vīriešiem. Es pat varētu piekrist, jo ko līdzīgu min arī Bībele – caur Ievu ienāca grēks, bet Mariju – šķīstība. Tomēr paši vīrieši vēl nav tikuši skaidrībā ar sevi, Poups apgalvo, ka sievietēm nav rakstura, Bosvels saka: ”Vīrieši zina, ka sievietes viņus pārspēj, tāpēc izvēlas visvājākās vai vismazāk izglītotākās. Ja viņi tā nedomātu, tad nemūžam nebaidītos no tā, ka sievietes var uzzināt tikpat daudz, cik zina viņi.” Lai kā arī nebūtu, sievietēm ir tikpat liela nozīme kā vīriešiem, jo bez tām pasaule nevarētu pastāvēt.
Kādēļ es tieši izvēlējos šo tēmu? Ne jau tāpēc, ka esmu aktīva feministe, varbūt nelielā mērā, kā ikviena sieviete, vismaz es uzskatu, ka katrai tādai jābūt. Es vienkārši vēlējos uzzināt, kā ir mainījusies sievietes loma sabiedrībā un kāda bija un ir viņas uztvere un attieksme pret apkārt notiekošo. Es atklāju, ka daudzās kultūrās tieši sieviete bija tā, kas valdīja valsti vīra aizsegā. Tā kā aristokrātēm bija daudz brīvā laika, tieši viņas bija izglītotas un garīgi attīstītākas. Protams, nabadzīgām sievietēm rūpju netrūka, jo bija jārūpējas par ģimeni.
Es piekrītu, ka sieviešu sūtība ir būt mātei, tieši tādēļ viņas ir piesardzīgākas un apdomīgākas. Visbūtiskākais, kas tās atšķir no vīriešiem, ir intuīcija un sievišķīgais skaistums, kuram vīrieši nevar pretoties, tāpēc joprojām pastāv prostitūtas, bieži tiek izmantota erotika un sievietes kailums gan mākslā, gan biznesā, gan izklaidē. Tāpēc tiek ražoti pieguļoši, dekoltēti apģērbi, kas izceļ sieviešu formas. Viņas māk koķetēt un pavedināt, ja vien to vēlas, tomēr prot arī pastāvēt par savām tiesībām, tādējādi izcīnot pilnvērtīgu lomu sabiedrībā, vismaz Eiropā. Dažās kultūrās joprojām tās ir mājsaimnieces, kas ir paklausīgas vīram, taču tādēļ nejūtas sliktākas vai mazvērtīgākas.
Šis darbs dod tikai nelielu priekšstatu par sievieti un tās lomu dažādās kultūrās, tomēr, tas parāda, ka sievietē ir īpaša liesma, kas nekad nav nodzisusi, bet tikai augusi. Taču tā nav nekontrolējama vai postoša, tieši otrādi tā piešķir katrai sievietei kaut ko īpašu, kam vīrieši nespēj pretoties. Es ceru, ka katrs, kas lasīs šo referātu, to pamanīs un spēs novērtēt, un arī sev atradīs ko nozīmīgu.…
