Secinājumi
Apkopojot visus iepriekš apskatītos punktus varu skaidri secināt, ka Padomju vara visādos veidos centās radīt iespaidu par laimīgu sabiedrību, presē slēpjot nepilnības un grūtumu. Sievietei šajā ziņā bija jāpieņem viņas vietā sastādītais rīcības plāns, kuram ir jāseko, nerakstīti likumi, kuri viens pēc otra parādījās žurnāla lappusēs. Komunisma veidotā pseidodemokrātija no vienas puses dzēsa robežas sieviešu piekļuvei sabiedrības risēm, no otras puses tas tika darīts citiem nolūkiem, viens no tiem manā uztverē ir padarīt sieviešu masu par „oficiāli” ekspluatētiem darba spēkiem, nomaskojot individuālos mērķus. Sagrozītas vērtību konstrukcijas zem propagandas karoga bija tas, ko es izlasīju žurnālu numuros. Laiku pa laikam mainījās vienīgi konteksts, bet būtība palika nemainīga. Politiskā līdzdalība tāpat, kā citas sfēras bija vēl viena konstruēta realitāte.
Sieviete tika pārvērsta par universālu varoni, principā daļēji tas tā ir arī mūsdienās,taču varoņdarbi netiek uzspiesti ar spēku, un sociālā aktivitāte nav butaforija un rakstos pastāvoša teorija ,bet realitāte. Manuprāt, sākot ar Padoju Sievieti, pamazām tēls ir rekonstruējies un nonācis līdz mūsdienām tāds, kāds tas ir šobrīd.…