Līdz ar baznīcas un kristīgās reliģijas nostiprināšanos par valsts oficiālo reliģiju , sievietēm tika liegtas dažādas tiesības , kaut gan kristīgās ticības nostiprināšanās sākumos sievietēm un vīriešiem bija vienādas tiesības.
Manuprāt, teologi pārprata Bībeli un stāstu par ādamu un Ievu iztulkoja savādāk , jo baidījās no sievietēm , kas viņuprāt bija netiklas un pavedinātājas uz dažādiem grēķiem. Es domāju , ka garīdzniekiem bija tāds uzskats tāpēc, ka viņi bija spiesti dzīvot celibātā , un kaut arī tas bija patstāvīgs lēmums - tā dzīvot , viņiem bija grūti apspiest savas dabīgās velmes,tāpēc vieglāk bija pasludināt sievietes par netiklības un grēku iemiesojumiem , kā arī atņemt visas cilvēciskās tiesības,piešķirot viņām vergu statusu.”Svētais Hironims rakstīja : „Mīlestiba ir dota vīrietim , bailes ir dotas sievietei . Kas attiecas uz vergiem , tiem piedienīgas ir bailes un bijāšana. „ , ari Graciāns sievietes stāvokli pielīdzina verdziskajam , savā darbā „Derectum” viņš raksta : „Savā kalpīgā stavokļa dēļ sievietei visā ir jāpakļaujas vīrietim. „1
Viduslaikos tieši garīdznieki bija tie ,kas ietekmēja sabiedrības viedokli , jo reliģija bija galvenais cilvēka dzīvē un , manuprāt , cilvēks pat neiedomājās apšaubīt to , ka baznīcas tēva teiktais var būt aplams vai maldīgs .Baznīcas kontrolēja gandrīz visas cilvēku dzīves sfēras, likumi bija ļoti stingri, tomēr pret parastajiem iedzīvotājiem tika pieļautas dažadas atlaides.” Valdīja uzskats, ka tikai nedaudzajiem ir iepējama pilnīga šķīstiba (garīdzniekiem un mūkiem), bet pārējie ir savu iegribu vergi. Savas kaislības ieteica pārvarēt, tomēr uz tām skatījās „ar pievērtām acim” , sevišķi tas attiecināms uz sieviešu izvarošanas gadījumiem,kas bija loti bieži. Sievieti viduslaikos zskata par kārdinātāju un pavedēju (Ievas arhetips).”…
