Sieviete un rotas

1.Pašvērtējuma traktējums psiholoģijā
Jautājumi, kas saistīti ar cilvēka pašvērtējumu, pašcieņu, pašapziņu psiholoģijā ir pētīti visai plaši. Pašvērtējums un no tā izrietošā pašcieņa, ir faktori, kas determinē jebkuru mūsu personības izpausmi, atstāj vislielāko iespaidu uz mūsu sasniegumiem un emocionālo dzīvi, nosaka mūsu kopējo dzīves kvalitāti, veselību, kā arī uzvedību, ģērbšanās stilu u.c. Pašvērtējuma rezultāts ir pašcieņa un pašapziņa, kas veicina emocionālās dzīves līdzsvaru, socializācijas līmeni un spēju.
Pašvērtējuma galvenais pamats ir personības ES koncepcija. Tā cilvēka personības daļa, kuru viņš apzinās ir ES. ES koncepciju var raksturot kā apzinātu kognitīvu indivīda pašam sevis uztveri un vērtējumu. Pirmais solis ES koncepcijas izveidē ir indivīda apzināšanās, ka viņš ir no citiem atšķirīgs un savrups indivīds. Sapratne par to formējas agrā bērnībā. ES koncepcija attīstās, attīstoties indivīda priekšstatiem par sevi. ES koncepcija ir tas, ko saskata indivīds, kad uzlūko sevi no dažādiem skatu punktiem - ārējais izskats, personības īpašības, sociālais statuss u.c. (Chassin and Young, 1981) [20,221].
Adekvātas ES koncepcijas formēšanās ir ļoti nozīmīga. Katram cilvēkam ir seši dažādi ES: reālais ES, ES paša izpratnē, ES citu cilvēku izpratnē; personības priekšstati, ko par viņu domā citi; cilvēka priekšstats par to kādam viņam gribētos būt un priekšstats par to, kādu viņu gribētu redzēt citi. ES koncepcija spēj modelēt realitāti ar dažādu adekvātuma pakāpi un tā pastāvīgi mainās. Gordons Olports (Gordon W.Allport) ir atzīmējis, ka individualitāte drīzāk ir nevis gala rezultāts, bet tieši noritošs process, kaut arī tai piemīt stabilas iezīmes, taču tā atrodas pastāvīgās pārmaiņās (Allport, 1950).

…