NOBEIGUMS
Senajā Ēģiptē sieviete ieņēma diezgan augstu stāvokli ģimenē. Ēģiptē radās un izplatījās māsu precēšanas institūcija, kas vēlāk kļuva par tradīciju un kuru ievēroja lielākā daļa iedzīvotāju. Ēģiptē pret sievieti izturējās daudz labāk nekā citās senās pasaules civilizācijās.
Ēģiptieši ticēja ka prieks un laime bija likumīgi dzīves mērķi un uzskatīja mājas un ģimeni kā galveno sajūsmas avotu. Senajā pasaulē ģimenes galva bija vīrietis, tomēr šis fakts variēja laikā un telpā, un dažreiz sievietēm bija daudz lielāka nozīme, nekā to noteica juridiskie likumi. Juridiski sieviete bija pakļauta vīrietim, tomēr sievietes statuss bija atkarīgs ne tik daudz no juridiskā aspekta, cik no pašas sievietes. Var teikt, kādā pozīcijā sieviete sevi nostādīja, tā pret viņu izturējās.
Ēģiptiešu sabiedrībā pastāvēja nopietnas sievietes, kuras nepakļāvās tradīcijai par pakļāvību vīram un pārvaldīja savas ģimenes, izmantojot savas personības spēku. Taču šādas sievietes bija izņēmums.
Kopumā var teikt, ka ēģiptiešu sievietēm paveicās divās lietās. Pirmkārt, sievietes varēja kļūt par faraoniem un tieslietās tika uztvertas kā vienlīdzīgas vīriešiem. Viņas varēja pārvaldīt īpašumu, aizdot naudu, parakstīt līgumus, parādīties tiesā kā liecinieks un iesniegt šķiršanās prasību. Protams, līdz ar šīm tiesībām, uz sievietes pleciem gūlās arī atbildība par šo tiesību izmantošanu. Otra lieta, kur sievietēm paveicās, bija laulība un ģimene. Mīlestība un emocionālais atbalsts tika uzskatīti par laulības un ģimenes svarīgākajām sastāvdaļām. Ēģiptieši (domājams turīgākie) mīlēja savus bērnus kā cilvēkus, nevis kā potenciālos strādniekus un apgādniekus.
…